Sveikas, man šķiet interesanta tēma. No cik gadiem jums vispār sāka interesēt puiši? Domāju, kad beidzās tas posms, kad meitenes ir atsevišķi un vairs nebija fū un pē attieksme. :D
Bērnudārzā bija pirmās platoniskās patikšanas. (l) Un kaimiņu bērni visi tusējām kopā. Eh, tas gan bija jautri. :D Vēl tagad, kad esam pieauguši, ar prieku atceramies tos laikus. :)
Klases vakaros arī bija smieklīgi. Divās daļās, bet kaut kādās spēlēs tas izzuda un visi kopā jau normāli pavadīja laiku. Vienīgi, kad spēles beidzās, tad atkal katrs pa saviem kaktiem. :D
Man pirmajā klasē ļoti patika klasesbiedrs. Rakstīju viņam slepenas vēstulītes un valentīndienas pastā sūtīju šokolādītes. :-D Atceros, ka kādai klasesbiedrenei arī patika tas puisis, tāpēc abas viņu aplidojām un runājām par to, ka viņam smuks dibens. :-D:-D:-D:-D
Atceros,ka pirmajā klasē ,kad gāju man patika viens puisis no 12klases, jo viņš bija tik līdzīgs vienām elkam:-D, tak katru starpbrīdi gaju lejā uz kafejnīcu,lai uz viņu tikai paskatītos:-D.
Ar puišiem dauzījos visu bērnību - nekādi fū un pē nav bijuši. Bijām čomi. Un tad tā kaut kā 10 gados iemīlējos klasesbiedrā... :-P Līdz tam nekāda romantiskā interese man nebija pazīstama.
Dzzive un gadi iemacija but mazliet egoistiskakai . No tadiem cilvekiem ka autors un vel vien adama no ta klases salidojuma topika tagad izvairos. Drumie, nknie , nelaimigiem pagatne dzivojosie slinkie tikai trauce citiem. Dzive ir parak isa lai uz tadiem teretu laiku. Es ar sadiem dzive pat nekomuniceju. Man tadu neeeksiste.
Man jau bērnudārzā interesēja puiši un bija pirmā simpātija, kas patika vēl līdz 7.klasei:-D Sākumskolā vispār varēju brīvi runāties ar puišiem, viņi pat bija labāki draugi par meitenēm. Kaut kā ap 12 gadu vecumu sākās tas posms, kad ar puišiem vairs tikpat kā nerunāju, paliku kautrīga. Bet patikt man vienmēr kāds ir paticis (izņemot 7.,8.klasi).
8847
