Gada pārrunas grr :(

Ir līdzīgi, bet dažreiz vajag arī paklusēt un neteikt visu.

Nē nav, ir jau arī labi darba devēji, kas maksā pieklājīgu algu un rūpējas par saviem darbiniekiem, jo visi nevar būt uzņēmēji un attīstit savu uzņēmumu, lai tas pelnītu tik daudz, lai tu varētu realizēt savus sapņus.

Darba devējs jau man ļoti labs, gan rūpējas, gan labi maksā, par to nav runas

Man tieši pretēji - pietrūkst tādas produktīvas gada pārrunas.
Ja jūties tā bieži, varbūt pamēģini "uzlikt" uz papīra savus sapņus (karjeras?), saprast kā tos panākt un kā tieši tagadējais darbs tos ietekmē (varbūt tas var palīdzēt ceļā uz savējo plānu izpildi vēl efektīvāk). Tas var palīdzēt saprast, ko tieši vēlies, pat ja uzreiz neko īpaši grandiozi mainīt nevar. Kādi tieši ir Tavi mērķi?

Nesen tieši lasīju citātu, ka, strādājot kāda labā, tu reāli piepildi kāda cita sapņus. Bet kā paliek ar mūsu pašu sapņiem?

Par saviem sapņiem jārūpējas pašiem. Turklāt, cita sapni piepildot jau nepaliec gluži bešā.. piemēram, Tu saņem algu, kas palīdz realizēt materiālos sapnīšus. Citam ir gandarījuma sajūta no darba kāda labā, kas arīdzan pilnveido laimi :)

OI, šitā sērga ir jau sen valsts iestādēs arī. Riebjas pilnīgi viesim mums, pat nodaļas vadītājai, ar kuru man ir gana draudzīgas attiecības, lai šo absurdu savā starpā apspriestu, jo skaidrs, ka pilnīgi neko jaunu ar tām neviesīs, sistēma griežas pēc inerces un viss. Un ja vēl teorijā tiem, kas atbilstu normālam biroja darbiniekam tam vēl būtu kāda jēga (tikai praksē nav), tad kāda jēga kaut teorijā ir apkopējai?

Esmu sakārtojis savu dzīvi tā, ka man šādu pārrunu vairs nav. Kā? Noslēpums ;-)

v35
Esi tik laips, ja pateici A, pasaki arī B. :)

nerātnā
Elementāri - man nav darba devēja. Ir tikai fiziskas un juridiskas personas, kam veicu līgumdarbus. Attiecīgi nav pārrunu. Soooo simple.

Paldies par B. :)

Manā 5 gadu darba stāžā 3 dažādos privātos uzņēmumos nekas tāds nav bijis. Nezinu vai tas ir labi vai slikti :-)

Man gan patīk tādas gada pārrunas :) jo es strādāju ar domu, ka esam komanda un ejam uz vienu mērķi. Jā, uzņēmuma īpašnieks saņem uzņēmuma peļņu, bet mēs taču saņemam algu. Un ja es sevi realizēju kā labu darbinieku - sasniedzu uzņēmuma mērķus - es sasniedzu arī savu mērķi, būt par labu darbinieku.
Un uzskatu, ja darbiniekam ir mērķis darbā, tad ir arī produktīvāka strādāšana.

Man arī šis ir katru gadu. Ir jāiemācās mazliet liet ūdeni, bet tanī pat laikā būt arī konstruktīviem un pateikt priekšniekam kritiku, ja tāda ir .

Ja es atklātu savas patiesās domas, droši vien tiktu atlaista uz vietas.

Tā nebūt nav. Vairumam darba devēju ir ļoti svarīgi, ko Tu patiesībā domā. Neviens jau nav naivs – apzinās, ka Tu gribi izaugt no esošās pozīcijas un kāpt pa karjeras kāpnēm, un labs vadītājs Tev sakārtos darba vidi tā, lai vari to realizēt pēc iespējas efektīvāk. Tāpēc nevajadzētu liet ūdeni. Šī ir tā reize, kad atklāti jāsaka, ka ''3-5 gadu periodā vēlos kļūt par/attīstīt X, tādēļ kā mēs varētu turpmāk rīkoties, lai to sekmētu?''
Par vērtībām ir tā, ka tās bieži vien liekas abstraktas (klients pirmajā vietā utt), bet vadītāja pienākums ir pārtulkot tās Tavas darba ikdienas valodā, tādēļ droši saki viņam: “uzņēmuma mērķi un vīzija skan ļoti cēli un ambiciozi, bet kā tieši es to var ikdienā veicināt? Kā Tu pats to ikdienā veicini? utt”.
Kaut kā tā; karjeras sākums jau nu noteikti nav laiks, kad šādās situācijās liet ūdeni – ofisa politiku pietaupi menedžmenta gadiem.

Tāpēc un vēl daudzu citu iemeslu dēļ nekad vairs nestrādātu lielā uzņēmumā, neuzrunā tāds darba stils+ vēl visa lielā birokrātija.

Man tā nav, bet vīram katru nedēļu ir visādas pārrunas, sapulces un kas tik vēl nē. Man reizēm šķiet, ka tā ir lieka laika tērēšana :D Bet nu no otras puses jau patīkami, protams, viņu izsauca uz pirmo nostrādāto mēnesi, uz gadu nostrādātu, paslavēja un pajautāja viņa viedokli, kas patīk, kas nepatīk, ko vajadzētu uzlabot utt. Viņš saka, ka tas motivē.

Strādāju uzņēmumā kur šis ir pierasta lieta- gada pārrunas, pusgada pārrunas un tad gada novērtējums. Ar jaunajiem darbiniekiem ir pārrunas pēc pirmā mēneša, pēc pirmajiem 3 un pēc pusgada.
Labs veids kā atrisināt problēmas pirms samilzužas. Uzklausīt kas interesē darbiniekam, kādus kursus apmeklētu, kā sasniegt mērķus, lai gala rezultātā dabūtu atbilstošu bonusu... man tas šķiet ļoti ok...

Ja darbā nav motivācijas un to uzskata tikai par cita sapņu piepildīšanu, tad nav brīnums, ka ir tik daudz darbinieku, kas atsēž savu laiku un vispār nekādā mērā neaug ne zināšanās, ne pienākumos, ne amatā, ne algā.
Man patīk pārrunas ar vadību, eju ar saviem mērķiem, saņemu novērtējumu un veicinu SAVU virzību, kas, protams, iet roku rokā ar uzņēmuma mērķiem.
Ja gadu no gada nav nekādu mērķu un neko nemaina savā ikdienā, tad kāda jēga tur vispār atrasties. Taisi savu uzņēmumu un aiziet - piepildi savus sapņus.

Piekrītu arī Šēkas komentāram.

Labam uzņēmuma ir jāveido attīstības plāns. Tas jāskaidro darbiniekiem un jāmin kas tiks sasniegts attiecīgi no rezultāta. Uzņumam jārada darbinieka piederības sajūta un motivācija.
Pēc visa šī spriežot tas nav gluži tavs ideālais darbs un uzņēmums nespēj tevi iesaistit gana vidē