Kāpēc meičas uzskata, ka pirmais sekss - tas ir kas tik īpašs? Ok, meičām ir celkas, kuras paplešot var sāpēt, bet citādi neredzu nekādas atšķirības starp dzimumiem. Kaut kā neesmu dzirdējis daudz džeku, sapņojam par pirmo seksu ziedlapiņām izkaisītā gultā. :D Parasti puiši vnk meklē iespēju iespējami ātrāk nopisties, jo tajā vecumā (12-16 gadi) negribas neko nopietnu, bet daba dara savu, tādēļ seksu nenormāli gribas.
Kādēļ meičas to vienkāršo procesu tik ļoti glorificē? Ja bail no sāpēm, saplēs sev pati to celku – pirmais sekss nesāpēs tādā gadījumā. :D Varbūt vien meičas saprot, ka nekā īpaša viņās nav, izņemot celku, tādēļ tik saasināti to visu uztver.
Paceļot šo tematu nedaudz augstākā līmenī, sekss taču nepadara cilvēkus tuvākus vai īpašākus. Nesen bija tieši tāds gadījums dzīvē, kad iepazinos ar vienu jaunavu (tobrīd nezināju, ka viņa tāda ir). Man bija garlaicīgi, tādēļ vēlējos vnk izklaidēties, gāju uz randiņiem ar to meiču, maigojos etc. :D Fiziski viņa man patika, bet garīgi nejutos viņai tuvs it nemaz. Atklāti sakot, man viņa likās pastulba un garlaicīga. Beigās izdevās šamo pielauzt pisienam, kaut arī īpašu baudu tas viss nesagādāja. Savukārt meiča iedomājas, ka tas ir mega notikums.
Moš mans vecums dara savu (28 gadi), bet arvien vairāk pārliecinos, ka atrast glītu meiču (ne obligāti jaunavu) pisienam ir nesalīdzināmi vieglāk nekā atrast kādu meiteni, ar kuru kopā man būtu interesanti, es jutos brīvi un man nebūtu jātēlo kaut kāds vēsais džeks. Bik novirzījos no tēmas. :D