Sveikas!
Man te briest pamatīga dilemma sakarā ar bērnu un bērna bioloģisko tēvu. Ir plānā iet arī uz bāriņtiesu pakonsultēties, bet nu pašlaik vēlētos dzirdēt vairāk viedokļus, jā, tai skaitā arī svešu cilvēku viedokļus.
Ar bērna bioloģisko tēvu izšķīrāmies, kad bērnam bija gadiņš, ar bērnu sākām dzīvot citā pilsētā. Šobrīd bērnam 4 gadi, jau 2 gadus par savu tēti sauc citu vīrieti, manu tagadējo dzīvesbiedru, abu attiecības tiešām ir kā tēvam ar dēlu. Mans četrgadnieks savā dzīvē citu tēvu nemaz nav pieredzējis, jo bioloģiskajam tēvam, kaut gan pirmo dzīves gadu vēl pavadījām kopā, svarīgāk dzīvē bija pasēdēt pie datora un paspēlēt spēlītes, nevis veltīt laiku bērnam. Sākotnēji bioloģiskais tēvs reizi mēnesī uz 2 dienām ņēma bērnu ciemos pie sevis, bet šīs vizītes palika aizvien retākas un aizvien īsākas. Šobrīd situācija ir tāda, ka viņš bērnu nav saticis jau vairāk kā gadu, pa retam atsūta sms, apvaicājoties, vai bērns ir vesels un "ko jaunu dara?" Pats pāris mēnešus jau dzīvojot Vācijā, rudenī braukšot uz Latviju un vēloties ņemt bērnu pie sevis ciemoties. No vienas puses saprotu, ka viņš tomēr ir tēvs un viņam ir tiesības satikt bērnu, bet no otras puses - kā es savu bērnu varu atdot svešam onkulim, kā bērns var palikt pie šī svešā onkuļa pa nakti? Man tas liekas tikpat absurdi, kā atdot mazo jebkuram pretimnācējam uz ielas. Bērns taču šo "tēvu" nepazīst, viņaprāt tas arī ir onkulis - tāds pats onkulis, kādus nākas redzēt uz ielas, veikalos, u.t.t.
Kāds būtu pareizākais risinājums? Dot bērnu svešam cilvēkam vai nedot? vai man vispār ir tādas tiesības nedot?
565
