Draugs man pirmais atzinās mīlestībā,tajā mirklī es vel nebiju droša par savām jūtām. Jūtas bija,bet nosaukt par mīlestību manuprāt bija vēl pa skaļu,tādēļ uz viņa teikto,ka mīl mani,atbildēju,ka man tie vārdi ir ļoti svarīgi,un diemžēl nevaru atbildēt vēl ar to pašu. Draugs visu saprata,tik pateica,ka būs ļoti laimīgs,kad to viņam ar pateikšu, pēc tam kad jau biju pārliecināta,pateicu.
Pusisi varēja ,bez tiem pārāk ātri pateikusi,varēja pateikt,ka vēl pats nevar atbildēt ar to pašu. Nav jau obligāti kad viens pasaka,ka mīl,otram ar uzreiz tas jāsaka, normāls cilvēks, sapratīs,ka katram jūtas pret otru cilvēku parādās atšķirīgos laikos.