Nosūdzēt kolēģus?

es saprotu Reinas aizvainojumu uz negodīgiem kolēģiem, bet šaubos, ka saruna ar vadību diži mainītu šo situāciju. varbūt pat padarītu sliktāku.

Nu takš saņematies!
Vienīgais jautājums ir: vai tev ir vairāk darba no tā, ka viņa aiziet ātrāk projām! Plus, vai jums vairāk ir svarīgi,ka atsēžat stundas, vai izdarat darbu.
Ja tev no šīs situācijas palielinās darba apjoms un strādājat uz noteiktām stundām tad, jā, sūdzies. Ja nē, tad sāc domāt, ko tu dari nepareizi, ka tu nevari iet ātrāk projām.
Man arī oficiāli ir ierakstīts, ka jābūt darbā 9.00 un jāstrādā līdz 18.00. Bet realitāte ir tāda, ka ir reizes, kad nav ko darīt, bet ir reizes, kad darbs ir tik daudz, ka strādāju brīvdienas. Attiecīgi, tad pati plānoju savu laiku. Un protams, ir daži, kas gan jau kko čīkst, ka redz, neatnāku laikā BET to, ka strādāju brīvdienās viņi nekad neredz (jo tie pamatā atsēž tās stundas). Bet ļoti labi zini, ka ja kāds iedomātos pasūdzēties par šo, beigās norautos pats par neko nedarīšanu. \

Es arī sūdzētos. Saprotu, var ņemt un nagļakā iet ātrāk prom, bet tad arī precīzi ierakstām stundu skaitu. Esam ar kolektīvu jauniņos mācījuši, paši vienkārši grafikā to laiku izlabojot. Ja nokavēji par 2h darbu, tad arī rakstām, ka ieradās no 11iem, nevis no 9iem.
Kāpēc man ikdienā 2h vairāk strādājot, jāsaņem tik pat cik kaut kādai pindzelei, kas reāli mēnesī nostrādā 40h mazāk?
Nevis skaudība, ka kādam ir veiksmīgāka (?!) dzīve, vai neapmierinātība ar savu dzīvi, bet princips.
Vienmēr ar kolēģiem (mazā kolektīvā )esam vienojušies - vai nu visi šmauc laikus, vai uz maiņām, vai neviens, lai vismaz tajā līmenī viss ir brālīgi :D

Tev no algas atvelk,ka viņa iet prom? Ja nē,tad vai nav vienalga? :-)

Ja tas mani nekā tieši neietekmētu, es nesūdzētos, ja vēlētos tur vēl strādāt. Atceries, ka sūdzambībeles ir nevēlami cilvēki jebkurā kolektīvā. Ja uzzinās, tevi visdrīzāk no turienes izēdīs.

Pag, sūdzambībeles nepatīk, bet darbinieki, kas maldina darba devēju un nav godprātīgi, ir pieņemami? Var just, ka cilvēkiem ir dažādas vērtību sistēmas, un taisnīgums un vienlīdzība dažiem nav vērtība.

Jaapiekriit Virdzinijai! :D Bet vispar tava vieta mainiitu darba vietu..

Ir novērots, ka tie, kas ilgāk strādā izvirza savus noteikumus un kādam kaut ko teikt nav jēgas, jo visi tāpat visu zina.

Darba laiks un alga uz doto brīdi mani pilnībā apmierina, tikai kolēģu attieksme nē
ja atradīšu citu piemērotu darbu, protams, ka iešu prom momentā :-D
un velreiz varu pateikt-
1. ar to personu runāt nav nekādas jēgas vispār.
2. ne jau man vienai tas viss ir apriebies
3. ne jau es ietu acīs kādam to visu stāstīt. To visu var smuki anonīmi nokārtot un tad lai kāds pierāda, kurš to informāciju vispār ir sniedzis

Maité, es nedomāju gan, ka visi visu zin, jo vienreiz pēc 10 vakarā negaidīti ofisā uzradās viens no valdes locekļiem un viņš bija diezgan izbrīnīts, ka attiecīgo cilvēku tajā laikā ofisā nebija, jo neviens nebija paņēmis brīvdienu
Un pēc tam kādu nedēļu no vietas visi sēdēja līdz pusnaktij :-D
Tas jau vien pierāda, ka tur viss nav tīrs :-D
Viņi vienkārši ir diezgan pārliecināti, ka vakarā ofisā neviens nenāks. Un diemžēl uz doto brīdi nav nekādu sistēmu, kas varētu ''izsekot'' darbiniekus- haļava, kā saka

Noteikti sūdzētos, un ar skaudību tur nav nekāda sakara. Ja tiem "vecajiem" tiešām ir tiesības patvaļīgi iet prom darba laikā, lai to parāda augstākā priekšniecība :D diez vai tas viņiem patiks.
Bailes būt "stučītājam" nāk no Padomju laikiem, kad gandrīz katrs uzskatīja, ka viņam ir tiesības zagt no savas darbavietas un "blatot".

Es tikai vienu reizi esmu sūdzējusies personāldaļai par kolēģi. Bet tobrīd man viņas neizdarība radīja lielas problēmas manā projektā. Kad uzzināju, ka viņa ir atlaisa, sākumā sajutos ļoti slikti, bet pēc tam uzzināju, ka sūdzību jau ir bijis tik daudz, ka vadība sapratusi, ka mērs ir sasniegts. Tad nedaudz nomierināju savu sirdsapziņu.
Turpmāk arī kādu kolēģi nosūdzētu tikai un vienīgi tad, ja tas tiešā veidā ietekmētu manu darbu negatīvi, turklāt ne vienu atsevišķu reizi, bet ilgstoši.

Nuu, vadība varbūt arī zina, ka kāds iet ātrāk prom, bet tas nenozīmē, ka vadība saprot, kā tas liek justies pārējiem kolēģiem, kuri paliek un strādā.

Nu kāpēc ??? uzreiz pie valdes sūdzēties! Mēs ar kolēģiem vienmēr smejamies par tiem klientiem, kas raksta sūdzības uzreiz mūsu Zviedru valdei un vēl dara to latviski :D visas pretenzijas uz sūdzības tāpat tiek sūtītas atpakaļ uz atbildīgo daļu izskatīšanai un risināšanai. Sāc runāt, bet dari to kā normāls kolēģis un darbinieks. Aizej pie tiešā vadītāja un izstāsti, ka maiņā aug neapmierinātība, ka nu jau pārāk bieži daudzi savas vakara stundas ‘atstrādā’ citos laikos, ka pārāk bieži nākas 3 darīt 9 darbu. Nesauc vārdus, nesūdzies un nestāsti, cik vecie kolēģi slikti un riebīgi, prasi padomu un risinājumu. Vai ierosini jaunu grafiku, lai tad visiem tiek iespēja strādāt līdz 22, ja jau pēc 22 visiem darāmā nepietiek. Vari arī lūgt, lai oficiāli nosaka, ka vienlaicīgi prombūtnē nevar būt vairāk par vienu vai diviem kolēģiem. Arī mums darbā ir noteikts, ka pašiem jārūpējas par darba nepārtrauktību, piem., vienlaicīgi visi nedrīkst doties pusdienās, vai visi ņemt atvaļinājumu jūlijā, paši sarunājam, kurš kuru, kad aizvieto. Ja tiešām ir tā, ka ne tu vienīgā esi neapmierināta un jums tiešām pēc desmitiem nākas darīt arī to kolēģu darbu. Labus darbiniekus tāpat aiz neko darīt no darba nemet laukā. Un pat ja tavs vadītājs zina, ka tā notiek, nekur nav teikts, ka viņš tiešām zina visu kas un kā notiek un ka tas ir tik bieži, kamēr visi klusē, viņš varbūt domā, ka visi zobratiņi savā vietā un mehānisms griežas.
Ja saruna ar tiešo vadītāju nelīdzētu, tad vērstos personāla daļā, bet darītu to atklāti, jo nu pati taču saproti, ka uz anonīmajiem komentētājiem pat augstākā vadība var uzšķaudīt un ignorēt!

Ko es darītu: 1) arī ietu ātrāk prom no darba šad tad, ja jau tāda prakse tur ir, jo nu nezinu, vai tev pirmais darbiņš, bet nu saproti, darbā vienmēr kaut kādi noteikumi tiks pārkāpti, jebkurā darba vietā. Jo citreiz darbu var darīt efektīvi, arī pārkaupjot noteikumus. Viss atkarīgs no tavas attieksmes pret šo 2) ja es nevarētu ātrāk iet prom, jo gluži vienkārši man būtu daudz darāmā, tad jā, justos kā muļķe, ka man ir jāpaliek, kamēr citi iet prom, vispirms runātu ar kolēģiem pašiem. Varbūt kolēģi nemaz nesaprot, ka tev tas nepatīk, varbūt viņi nesaprot, kāpēc tu tā nedari. Jo tomēr tā ir tava izvēle palikt līdz darba dienas beigàm un strādāt godigi, kad sapratīsi, ka kolēģi nav pie tā vainīgi, tad paliks vieglāk.

Varbūt tavi kolēģi ir pieraduši pie visatļautības un nesaprot, ka tas ietekmē citus? Ja vēlies sūdzēties, noteikti uzreiz piedāvā savu problēmas risinājumu.

Cik saprotu, tad tā kolēģe iet ātrāk un "satusē" ar priekšnieku? Tad jau nu gan nav jēgas pat muti virināt.
Man vispār arī besij cilvēki, kas darbā nāk kad grib un iet kad grib. Un pēc tam vēl paņaud,ka darbus nevar apdarīt. (stāsts no personīgās pieredzes). Tad es esmu vienam šādam kadram arī atbildējusi, ka - lai atnāk vienu nedēļu un nostrādā kā pienākas pēc darba laika un tad paskatās,kā ar darbiem veiksies.
Lai jau iet, kur un kad grib, tikai tā pēcākā kurnēšana par to, kāpēc galds ir nokrāmēts un kāpēc ir tik daudz darba, ka nevar visu pagūt.

Daza laba komentars ir vkarsi interesants :D Nav ko baidities, ir jaiet un jaruna, kas vel nebus, kuram te ir privilegijas kautkadas, visi dara vienu darbu un cits drikst savu darba laiku noteit? smiekligi un tas kad citi domas, kad tu esi stukaca, arprats, kas ta ir skola, bernudarzs, kas tev kads te japiesedz???? Lai vinji doma ko grib, ir jadoma tas ko tu uzskati par pareizi, ja grib lai neruna pectam ar tevi, kada starpiba, nav ko baram skriet pakalj, daudzi ari neko nesaka, jo ir glevulji, baidas atvert muti un ta nu ari paliek citu ena un tie ""labakie"" talak tiek, smiekligi