Jaunas Dzīves sākums jaunā pilsētā. Ar ko lai sāk?

Vispirms veidotu iekrājumus, tā lai sākumā varētu samaksāt par dzīvokli, rēķinus, pārtiku utt, nu visu, lai būtu tas drošības spilvens, ja nu uzreiz nesameklēju darbu.
Tad meklētu dzīvokli un paralēli pētītu darba piedāvājumus. Bet vispirms atrastu kur dzīvot, pirms parakstītu darba līgumu.

Ja ir kāds iekrājumu drošības spilvens, tad vispirms pārvākties uz jauno mājvietu, un tur uz vietas meklēt darbu. Ja vien nebrauc uz kādu totālu mazpilsētu, kur darba iespēju praktiski nav - tad jāsāk ar darbu. Dzīvoklis/istaba atradīsies.

Pirmā doma ir pārcelties uz citu pilsētu, tas man ir ļoti svarīgi, jo gribu svešu vidi, negribu nevienu pazīt, lai mani neviens nepazīst.

Interesanti ko Tu esi sadarijusi savā iepriekšējā pilsētiņā... :D

sākumā vajadzētu nedaudz iekrāt jebkurā gadījumā, vismaz, lai ir 4 mēneša algas - aizies vairāk gan iemaksājot depozītu, gan iekārtojot visu, gan transportam utml. tad izrevidē internetā pieejamos darba sludinājumus tajā pilsētā, nosūti vēstules un CV uz potenciālajām darba vietām. pēc tam meklē dzīvokli. uz darba pieteikumiem mēdz atbildēt lēni, būsi vismaz jau darba meklēšanas procesā, kamēr iekārtosies jaunajās mājās.
bet reāli visas tās summas un darbību kārtība ir atkarīga no tā, uz kuru pilsētu pārvācies, kas ir tava joma utml. pārvācoties no vienas pilsētas uz citu Latvijā, es darītu kā iepriekš rakstīju, pārvācoties uz ārzemēm, var būt cita secība, atkarībā no tā, uz kurām ārzemēm :)

Esmu pārvākusies no mazpilsētas uz Rīgu. Sāku ar to, ka atradu darbu un ievācos kojās. Mēneša laikā atradu jaunu dzīvesvietu un pārvācos uz dzīvokli. Nekādi uzkrājumi man nebija, tik cik atlaišanas pabalsts 800 EUR apmērā. Mazpilsētā darbu atrast nebija viegli, tpc nācās pārcelties. Sākumā biju kā no laivas izmesta, bet iedzīvojos.

Es noteikti vispirms meklētu darbu. Tas var neiet tik ātri. Dzīvesvietu noteikti var atrast īsākā laikā nekā darbu.

Atkarīgs, uz kurieni grib pārcelties un kādā jomā darbu meklēt. Ir mazpilsētas, kurās dzīvesvietu atrast ir ļoti grūti, tāpat kā labi darbu, kas neaprobežojas ar klientu apkalpošanu veikalos.

Padalīšos ar savu pieredzi.
Izdomāju pārvākties uz Rīgu spontāni, bija vēl palikuši vecie kontakti par darba vietu, pazvanīju un sarunāju, ka varēšu strādāt, pateica man jā, bet diemžēl darbs nebūs uzreiz. Man tas netraucēja, jo zināju, ka līdz tam kaut ko izdomāšu. Nākamais bija pazīstamais kam zvanīju, lai sarunātu padzīvot līdz tam brīdim kamēr sameklēju savu dzīvokli. Piekrita palīdzēt un pretī nekādas naudas neprasīja. Atbraucu ar kādiem 150eur kabatā. Atbraucot nākamajā dienā vienīgais ko uz sitiena varēju dabūt bija tīrīt biroja telpas, to arī darīju, berzu katru dienu, ka nemetās. Pa to laiku meklēju dzīvokli un ļoti veiksmīgi dažu dienu laikā atradu. Pat negaidīti labu, kur vēl īres maksa man par pārsteigumu arī nebija augsta, vēl tagad atceroties priecājos, ka mans pirmais pašas īrētais dzīvoklis bija tāds.
Tad nu sagrabinot to, kas vēl bija kabatā plus to ko piepelnīju tīrot un vēl nedaudz paņemot kredītā. Visu apmaksāju un dzīvoju, darbs arī sākās pēc 2-3 nedēļām.
Tagad uz to atskatoties ir gandarījums par sevi, ka visu pati izdarīju. Bet vai atkal gribētu ar puspliku pakaļu to pašu darīt, varbūt :-D:-)
Pieredzi jau man tas noteikti deva.

Piebildīšu, ka par transportu man arī nosākuma nevajadzēja maksāt, jo gāju ar kājām. Uz vienu galu gandrīz stundu. Nekas, kāreiz svaigs gaiss un sportiņš.:-D

Interesanti ko Tu esi sadarijusi savā iepriekšējā pilsētiņā...

Gan jau klasika vai nu filmējās porno vai ko līdzīgu.:-D

aktuāli. pasekošu tēmai.

Esmu pārvākusies uz Rīgu ar diviem koferiem. Līgavainis izmeta mani no mūsu kopīgā dzīvokļa citā pilsētā, jo viņam cita žubīte bija iepatikusies vairāk. Bija traki. No sākuma mēnesi nodzīvoju pie draudzenes, paralēli meklējot jaunu dzīvesvietu, ko arī atradu. Arī darbu atradu īsā laikā - tiesa gan draņķīgu darbu par draņķīgu algu, bet pietiekamu, lai samaksātu par manu draņķīgo istabu draņķīgā komunālajā dzīvoklī, ko īrēju. Bet priekš studenta bija ok. Šādās situācijās galvenais ir saprast, ka varbūt nav īstais brīdis būt super izvēlīgai un meklēt perfekto dzīvoki un perfekto darbu - vajag nostabilizēt pamatu un tad var kāpt uz augšu. Kopš tā laika man krājkontā vienmēr ir drošības spilvens pārsimt eiro apmērā. Vienmēr. Jo tu nekad nevari zināt, kas var notikt.

Pirms nedaudz vairāk kā gada kopā ar vīru pārvācāmies uz citu pilsētu. Mēs sākām ar dzīvesvietu. Atradām māju un tad arī pārvācāmies. Vīram neskaidrības par darbu bija tikai pašā sākumā, es nestrādāju vairākus mēnešu, bet tas arī nebija mans mērķis.
Es domāju, ka iekrājumiem gan vajadzētu būt, jo nevar zināt, kas, kā, cik ātri notiks.