Pagājušajā gadā griezos pie Tatjanas Sidorčikas ar ādas problēmām. Pa lielam viss ir tā, kā saka Inky - iegāju, samaksāju un izgāju. Izrakstīja entos Biodermas produktus, kurus, protams, sapirku, bet jēgas nekādas. Beigu beigās ar antibiotikām daudz maz saārstējos, bet ne pilnībā.
Tagad, pēc gada, problēma atgriezusies, bet ārstēšanas metodes viņa nemaina, kaut gan zina, ka atkal rezultāts nebūs ilglaicīgs (jāpiemin, ka visu gadu esmu savu ādu un matus kopusi pēc viņas norādījumiem un naudu visam dārgajam un itkā labajam neesmu želojusi).
Vēl Sidorčikai patīk melnais humors un reizēm nevar saprast, vai viņa to domā labi vai slikti, bet visā visumā viņa ir ļoti zinoša un man patīk, lai gan, sev interesējošie jautājumi viņai ir jājautā pašam, jo pati neko īpaši negrib stāstīt.
* * *
Šogad no sākuma aizgāju pie ģimenes ārsta, jo gada laikā man galvā bija iemetušies vairāki tādi kā bumbuļi, izaugumi, kas mēdz reizēm iesāpēties, iedurties, vātoties jeb kreveļoties (nezinu, kā citādāk pateikt) un traucē pašsajūtai, jo jādomā, vai tas nav kas slikts, jo agrāk tādi tur nebija. Ģimenes ārsts teica, ka jāiet atkal pie dermatologa. Kad pateicu, ka eju pie Sidorčikas, viņa neko neteica, bet pēc sejas izteiksmes varēja saprast, ka viņai viņa nepatīk. Ieteica vīrieti Ventspilī, uzvārdu neatceros, bet tāpat tur neaizbraucu, bet turpināju iet pie Sidorčikas.
Kad viņai pateicu, lai paskatās tos manus dīvainos bumbuļus galvā, viņa tikai uzmeta aci un pateica, ka tā esot cista, bet par to nav jāsatraucās, jo tādas ir daudziem, neko vairāk nepaskaidroja, no kā, kāpēc, bet es arī viņai neprasīju. Daudz gan man tas izteica. Tā arī nezinu, kas man tur tajā galvā īsti ir, pie kā lai tālāk griežos, jo tie dīvainie izaugumi arī sāp. Varbūt tiešām nav pamata uztraukumam. Tagad jau it kā esmu sadzīvojusi ar tiem bumbuļiem, bet tāpat sirds nemierīga.
Bet, visā visumā, esmu apmierināta, kaut gan man nav bijis ar ko salīdzināt.