Psiholoģija

un kā ar darbiem?

Nu ja esi sajūsmā par cietumiem, narikiem un disfunkcionālām ģimenēm ar trakiem bērniem, tad studē droši! :)

Viens no variantiem, kur iet studēt tie, kas nezina, ko grib darīt. Vismaz tāds iespaids par viņiem :D

Tiešām tik traki ? :-O

Diez vai tie, kas nezin, kur studēt, šo studiju programmu pabeidz-4 gadi tomēr jāmācās.

Tiešām tik traki ?

Yup, visvairāk vakances psihologiem ir cietumos

Nenopietni jautājumi tev, kā mēs varam zināt, vai tev psiholoģijas tēmas ir interesantas.

Man arī šķiet, ja potenciālais psihologs nav Aina Poiša vai Diāna Zande, kura savu biznesu var celt uz savas atpazīstamības, tad psihologs drīzāk nestrādās savā nozarē nekā strādās.

Studēju psiholoģiju. Man vismaz ir interesanti, un par darbu neuztraucos, jo iegūtās zināšana varēšu izmantot arī daudz kur citur, ne tikai strādājot cietumos un krīzes centros. Tas tā. Un nebija tā, ka aizgāju studēt, jo nezināju ko studēt, bet kaut ko vajadzēja, nē.
Bet nu nevajag arī naivi cerēt, ka tagad izmācīsies un būs savs kabinetiņš Rīgas centrā un dzīvosi kā Čārlijs Šīns seriālā Anger Management.

Esmu iesākusi studijas psiholoģijā RSU, bet pabeidzu LU. Ja ir kādi konkrēti jautājumi, labprāt padalīšos ar pieredzi un +un -

Lai kļūtu par psihologu ir jāstudē seši gadi! Pēc tam viens gads supervīzora pārraudzībā, kuram, protams, jāmaksā. Kopā 7 gadi ir ap 10k. Tikai pēc tiem sešiem studiju gadiem vari strādāt kā psihologs, līdz tam tikai prakses vai, ja paveicas, iestādēs, kur jau ir pieņemts kāds psihologs, kas var sekot līdzi tavam darbam un uzlikt parakstu, ja nepieciešams, jo juridiski spēkā ir tikai psihologa kvalifikācijas ieguvēja paraksts. Kas nozīmē, ka studējot darba pieredzi uzkrāt ir ļoti grūti, pat neiespējami, ja vien tās nav prakses, kur nemaksā. Paralēli nemitīgi jāceļ psihologa kvalifikācija - visādi semināri, kursi. Tātad kamēr iegūsti izglītību un darba pieredzi, lai būtu konkurentspējīgs tirgū un varētu pelnīt labu iztiku- vismaz 8 gadi, līdz tam drusku virs minimālās pelnīt var. Bet vispār, ja vēlies konsultēt, atvērt privātpraksi, tad jāstudē kāds no terapijas virzieniem, kas ilgst 4 vai vairāk gadus. Ar pliku psihologa grādu var konsultēt, bet tā nebūs tradicionālā terapija. Process prasa daudz spēka un pacietības, un tas atmaksājas tikai tad, kad iet līdz galam.

Nu jau apstiprinātais psihologu likums nosaka, ka jābūt iegūtam maģistra grādam, ja vēlas strādāt augstākā amatā kā asistents vai krīzes centra konsultants.
Izdomā labi, kāpēc gribi to mācīties, ir jābūt drošai, ka spēsi arī ar to nodarboties un ikdienā klausīties grūtus stāstus. Psihologa klienti nav laimīgi un pozitīvi cilvēki.
Vēl variants strādāt uzņēmumos personālatlasē vai vadīt saliedēšanās pasākumus, bet arī tad ar 4 bakalaura gadiem vien būs "par īsu"