Draudzeņu izvēle

Nu, kaut kā jau tie draugi ienāk, nu nevar tak noskatīt Mišeli Obamu par draudzeni un cerēt, ka viss sanāks.

Draudzībā, manuprāt, ir svarīgi mīlēt otru cilvēku un pieņemt tādu, kāds ir.. līdzīgi kā ar otro pusiti .. dažādi stāsti un situācijas :) Man vairākas mīļas draudzenes ir ar daudzu gadu stāžu.. laiks un notikumi tā gaitā .. atsijā cilvēkus :)
Tiesa, esmu arī šeit sastapusi brīnišķīgus cilvēkus :)

Es kā reiz par šo tēmu šobrīd dzīvē mazliet aizdomājos. Aizbraucu prom no LV, un sapratu, ka gribi-negribi jāveido jauns draugu loks. Ne jau tāpēc, ka mani cilvēki bija slikti vai kā - otrādi, visi lieliski cilvēki, bet nu gribas kādu, ar ko aiziet kafiju padzert, vai pakonsultēties, vai vērts kleitu pirkt (kas nebūtu mīļotais cilvēks) - kādu, kas ir šeit un tagad. Zinu, viss iespējams virtuāli, bet gribas būt te.
Biju sākusi veidot draudzību ar 2 super puišiem, bet tas aprāvās, jo man šobrīd vienkārši ir par maz laika, lai tiktos katru nedēļu un stundām ilgi kaut ko darīt, turklāt sapratu, ka gribas vairāk sievišķo enerģiju apkārt, citādi darbā vīrieši, mājas vīrietis, visur vīrieši - a par lūpkrāsām ar ko tad parunāšos?
Viena ļoti jauka paziņa radās, ar ko apmēram 1x mēnesī-divos kaut ko padaram. Tas mani apmierina, jo neprasa daudz enerģijas no manis, bet intereses līdzīgas. Ar to arī sākumam tādai paziņu būšanai pietiek. Redzēs, kā uz priekšu ies.
Bet ar varu jau nevienu par draugu nepadarīsi. Draugi jau rodas kaut kādās situācijās, gadījumos, apstākļos. Jāplūst pa straumi, un viss notiks. Cilvēki jau viens otru atrod, sociālas būtnes tomēr esam.

Man vislieliskākā draudzība sākotnēji bija kā apzināts lēmums iepazīt, vēlāk jau tas iepazīšanas process noritēja dabiski. Parasti gan jau tas notiek neapzināti. Vienkārši reizēm ar cilvēkiem, ar kuriem tevi dzīve samet kopā skolā/darbā/ jebkur citur, izveidojas labs kontakts,un nonākat pie secinājuma, ka jums ir kopīgas intereses, līdzīga dzīves uztvere un tur kaut kur rodas arī draudzība.

Esmu diezgan slinka kontaktu uzurēšanā. Ir cilvēki ar kuriem ir tā sajūta, ka varētu būt lieliski draugi, beeet... Mani gan glābj tas, ka man ir jau savs draudzeņu pulciņš ar kurām esam jau vairāk kā 10 gadus. Varam nedēļu whatsappā nerunāt, bet tikpat labi nakti nobazarēt kopā esot. Visām bērni, citas pilsētas, bet tāpat esam.

To jāattīsta būtu abām pusēm, man tā šķiet. Ja tas nenotiek uzreiz, tad nekāda draudzene nevar sanākt? Vai var iekustināt kādā veidā otru?
Piemēram, ir viena meitene, kura pati reti kad uzņemas iniciatīvu, nezina, ko darīt, kur iet. Tad man jādomā viss, tad jau piekrīt un normāli pavadām laiku, kas man patīk un ir vitāli nepieciešams. Liekas, viņa vienkārši tāds cilvēks, kuru jāpavelk ārā, lai kaut kas būtu, tāda ietinusies sevī, nezinu, kā lai pasaka. :D Gribas viņai palīdzēt, atvērt, nav jau viegli, neesam arī baigi pazīstamas vēl, bet forša meitene, tur noteikti kaut kas ir viņā, tikai vajag dot laiku, bet kā to paātrināt, nezinu.

catana, man līdzīgi. Līdz stadijai, ka varam pus gadu nesazvanīties, bet kontakts nepazūd.
.
Tagad itkā laiks labs, pat gribētos ar kādu esošo vai potenciālo draudzeni saskrieties, bet vienmēr kaut kas cits uzpeld.

Man labākās draudzenes parādījās negaidīti. It kā loģiski, jo mācījāmies kopā, bet kaut kā šķita, ka viņas ir no citām aprindām, ne augstākām, bet tādām, kam ar mani nebūtu interesanti. Un vispār ir ļoti jauki, ka ir tuvi cilvēki no tavas specialitātes, kas saprot tavus pārdzīvojumus darbā, skolā un līdz ar to arī dzīvē.
Bet, tā padomājot nopietnāk, pēdējos gados īsti nav gūti jauni draugi. Paziņas,jā, bet lai teiktu, ka draugi... Līdz ar to laikam turos pie pārbaudītām vērtībām t.i. saviem draugiem :-D

Duuja
Ja vēlies, tad uz priekšu. Es parasti esmu tā, kas jābaksta uz kādām jaunām "attiecībām". Pat zinot to, ka mums saskan, kaut kā viss cits liekas svarīgāks. Viss ko vari zaudēt ir mazliet laika, savukārt iegūt daudz.
57days
"Mūsu" cilvēki laikam ir tie, kam nav nepieciešama regulāra apjautāšanās kā iet vai satikšanos, lai saprastu, ka joprojām esam draugi.

catana, nav tā, ka daudz esam tikušās, bet liekas, jādod iespēja cilvēkam, jo grūti jau spriest, kāds patiesībā ir, kamēr nav kādas viedokļu sadursmes bijušas. :D Viņa saka, ka gaida, kad atkal būs brīvs laiks, lai var ko pasākt, bet tā pasākšana sākas parasti ar mani.

Duuja
Ir tiešām vienkārši pasīvi cilvēki :D Varbūt sanāk iekustināt, varbūt tu viņai neinteresē pietiekami. (Teju vai kā ieteikumi randiņošanai :D)

catana, nē, nē, šī diskusija tikai par draudzenēm. :D Pēc cik ilga laika var saprast, vai otra grib to draudzeņu/paziņu būšanu vai nē?

Reizem - momentā, reizēm - nekad.

Visi cilvēki, ko pazīstu, manā dzīvē ir ienākuši paši un ar tiem, kas tiešām bija tā vērti, attiecības veidojās turpmāk pilnīgi dabiski bez piepūles. Esmu introverts cilvēks, tāpēc neesmu īpaši tendēta uz jaunu cilvēku iepazīšanu un draudzēšanos, tikpat kā nekad neizrādu tādu inicitatīvu, jo nevēlos. Jūtos labāk viena vai kopā ar kādu citu otru cilvēku, nevis baru.

Reizem - momentā, reizēm - nekad.

Nekad neskan labi. :D

ar tiem, kas tiešām bija tā vērti

KindaPsycho, kādā ziņā tiešām tā vērti?

Cilveki pasi ienaak mana dzivee. Man gan isti nav tafas draudzenes kaut kaa ar viriesu parstaavjiem vairaak sanaacis iedraudzeties.

Es aizdomājos, kādiem tad jābūt tiem draudzeņu priekšnoteikumiem?

Man nav neviena draudzne jau kopš 3.klases.
Draudzenei uzradās džeks un mūsu draudzība pajuka, jo viņai bija visu laiku jāskatās tam džekam acīs. Tad, es nezinu, kas tur notika, viņi arī pašķīrās visai drīz.:-D:-D:-D

Es nespēju uzturēt draudzību - saku godīgi.
Jo - lai gan laiku var atrast visam.. Esmu no cilvēkiem, kuriem vajag klusumu un tukšumu sev apkārt. Tādēļ nespēju sadraudzēties, jo, cilvēki, mani iepazīstot, vēlas regulāri ar mani pavadīt kopā laiku. Bet es tā nespēju.
Un otrais - raksturīgi sievietēm - tiklīdz ir kāds tuvāks kontakts, saprašanās - visām vajag aizdot naudu, vajadzības tādas un šitādas, bet atdos pēc pāris dienām/nedēļas. Un tad nu es izvēlos - draudzēties un aizmirst par aizdoto vai pēc mēneša atgādināt par aizņēmumu un saņemt nepacietības pilnu atbildi un, ņemot uzstājīgāk - meitene palamājas, nobloķē un "aizmirst" par parādu. Tik trauslas mūsdienās ir "draudzības" :D Vairs neaizdodu :D Pietiks pasauli barot :D
Jautājums - kā es izvēlos draugus?
Tā, lai viņi nesver manu maku, nevērtē amatu un neskatās pēc cepures.

Man draugu nav :-D tā nu ir sanācis ka esmu labākā druška pati sev un labĀkais draugs ir otrā pusīte. Zinu cik cilvēki ir ļauni, nepateicīgi, viltīgi un egoistiski un uzmetēji. Labāk nelaižu nevienu savā zonā nekā katru reizi vilties ;-)