Hei. Esmu arzemes, savejiem sapirku davanas. Driz brauksu atpakal uz LV. Drauga mamma man pasutija paris lietas, apgerbu un so to. Teica, ka naudu atdos. Bet...man ir neerti pienemt naudu... man nemt naudu no vinas vai ne!? Jo pasutija kremu, kas ir looti dargs, sapirku bluzes utt, kas nav no leta gala... bet nemt naudu no vinas man ir neerti... ar draugu kopa.esam 6 gadus. Ja tas ko.lidz. aaaa Bet no vinas so gadu laika.neesmu.neko dargu sanemusi. Tikai ieteikumus ka jus rikotos...
Ņemtu naudu. Viņa pati pasūtīja, nevis, ka ved dāvanas no savas gribas. Ar savu vīramāti regulāri tā daramies, kad kāda no mums kaut kur lido, otra pasūta, lai kaut ko atved un pēc tam atdod naudu.
Protams, ka ņemtu naudu,, jo viņa taču pasūtīja. Kaut gan man liekas dīvaini, ka sūta citam pirkt kaut kādas dārgas blūzes bez laikošanas. Es laikam vispār nebūtu pirkusi, pateiktu, ka neatradu vai ko tādu.
Cerams jau, ka viņa arī lūdza, lai visu sapērc superdārgu un ekskluzīvu. Ja tā, tad ņemtu naudu. Gan jau vienkārši kādu lietiņu uzdāvinātu bonusā - par to neprasot naudu! Piemēram, to krēmu?!
Domā otram cilvēkam nav neērti prasīt tev lietas, ja tu kā lepns putns atsakies pieņemt naudu? Ir tāda lieta kā reciprocitāte - dāvana pret dāvanu, lieta/pakalpojums pret lietu/pakalpojumu vai naudu. Ja līdzsvara nav un otras "darījuma" puses iztrūkst, otrs jūtas parādā, kaut neapzināti. Aizved viņai prasīto, iedod čekus vai nosauc summu. Ja viņa beigu beigās to naudu tev neatdod, neuzbāzies, bet izdari secinājumus. Nekas sarežģīts!
Es skatītos pēc savas materiālās situācijas un pēc tā, cik tuvas attiecības ir ar drauga mammu. Būtībā jau viņa pati Tev lūdza sapirkt tās lietas, tāpēc Tu viņai neesi neko parādā. Varbūt arī neprasi no viņas visu summu, bet tikai daļu? Savai mammai es droši vien naudu neprasītu, tāpēc skatītos pēc situācijas arī par drauga mammu. Ņemot vērā, ka man ar drauga mammu arī ir ļoti tuvas attiecības, es to pārrunātu ar draugu un kopīgi nolemtu ko darīt.
Paga,es te kautko nesaprotu,drauga mamma tev pasūta lietas,apģērbu un vēl šo to un vēl grib pēc tam naudu pa to tev atdot?Viņa pa tavu naudu to, visu pasūtīja? Tad es vēl saprotu. Nu tad ,es skatītos pēc situācijas,bet vis drīzāk ,ka neņemtu.
Nu, ja ir labas attiecības ar to mammu, tad skatītos pēc savas un viņas finansiālās situācijas. Ja viņai ar naudiņām tā ir, kā ir, turpretī tev ir pietiekami, tad neprasītu naudu. Ja nu viņa uzstātu, ka grib atdot, tad nosauktu daļu summas, tā teikt, noapaļotu summu uz leju. Ja tev pašai ir švaki ar naudiņām, tad gan prasītu, jo, tomēr, ne jau tu uz savu galvu izdomāji to visu pirkt, viņa tev prasīja, lai nopērc. Ja nav tik labas attiecības, tad iedotu čekus
Sognare, cik saprotu, drauga mamma pasūtīja, lai meitene nopērk tai mammai to visu, pēc tam atdošot naudu. Nevis mamma sasūtīja lietas priekš meitenes.
blondz007 jau pateica to, ko es sataisījos drukāt. . ATkarīgs no: Tavas materiālās situācijas Drauga mammas materiālās situācijas Pasūtījuma kopsummas Attiecībām ar mammu . Ja mammai normāla materiālā situācija (un pieņemu, ka ir, ja pasūtīja padārgas lietas), tad naudiņu paņemtu, bet "dāvanas ģimenei" kategorijā arī viņai atvestu dāvaniņu. Ne no saraksta. . Jo nu, ja tu bieži brauc, viņa varbūt gribētu biežāk kaut ko pasūtīt, bet ja būs jājūtas tev parādā... Sabojāsi dāmai šopingu
Mani vecāki ir no "lepno putnu" kategorijas, par katru sīkumu grib naudu atdot (gan es varu atļauties to, ko viņiem pērku, gan viņi paši varētu atļauties nopirkt, tā ka tas pat nav naudas jautājums). Tā ka, te pareizā lēmumu pieņemšanā lomu spēlē arī drauga mammas raksturs.
Neredzu iemeslu, lai būtu neērti ņemt naudu par to, ko viņa pati palūdza nopirkt ar norunu, ka naudu atdos. Situācija ir skaidra un gaiša, ne? Kas tieši šeit ir neērti?
Kāpēc jāsalīdzina, cik viņa dārgu ir dāvinājusi? Anyways, ja mana materiālā situācija būtu laba un labas attiecības, tad naudu neņemtu, bet, ja uzstātu, paņemtu, jo zinu, ka man arī nepatīk, ka man kaut ko visu laiku "dāvina" vai "izmaksā", psiholoģiski jūtos labāk, ja varu norēķināties, varbūt viņa arī tāpat
Es noteikti, ka ņemtu naudu, BET es noteiktu nebūtu tā, kas pirmā pieprasa to konkrēto summu. Es klusībā gaidītu, kad viņa pati man piedāvās naudu atdot Jo ne jau Tu pati izdomāji viņai to visu pirkt, bet gan pati palūdza, lai atved un atdosi naudu, tad kāpēc tur jābūt kaut kādai neērtai situācijai? Es pat ar savu mammu tā daram, par kaut ko lielāku - nopērk un naudu automātiski viena otrai atdodam.
Es nekad nepirktu drēbes, lai vai cik tuva māte vai vīramāte. Drēbes var bieži nederēt - man daudzām rokas šauras. Un ja nepatīk? Ko tad darīsi? Es saprastu, ja pasūta krēmus, smaržas, tušas. Pasaka konkrētu nosaukumu, toni, nr. Un ja tā vīramāte tik bagāta, ka var atļauties dārgus krēmus, ko tad neiekrāj naudu un nebrauc šopingos pati reizi 3 mēnešos vai reizi 5. Izīrē viesnīcu uz 3 dienām un šopingo.
Tavā gadījumā pieņemtu naudu, bet pagaidītu, kad pēc lietu iedošanas piedāvā naudu. Summu nesauktu precīzu, bet noapaļotu uz leju. Lai nav kaut kāda centu dalīšana. Ja es būtu tādā situācijā, lietas sagādātu, bet par finansēm atbildētu draugs, jo tā ir viņa mamma. Ja brauktu ceļojumā viena, viņš būtu informēts par mammas vēlmēm un jau būtu parūpējies, ka man nav jāmaksā lielas summas no savas kabatas, tad varētu pats izlemt, vai pieņemt no mammas, vai segt visu pats.
Es atdotu preces, parādītu čekus noteikti, paņemtu naudu - jo tādi bija noteikumi, par ko vienojās iepriekš. Ja citiem vestu dāvanas un suvenīrus, tad arī vīramātei. Ar naudas lietām ļoti viegli attiecības sabojāt, labāk, lai viss ir nokārtots. Piem., te minētie var.- gribētu lai atdod, bet vispirms palauztos vai tml. liekas garām, jābūt skaidrībai.
Es neņemtu. Pateiktu draugam, ka šīs lietas būs kā dāvana un lai viņš atrisina sarunu ar mammu, ja viņa uzstāj uz naudas atdošanu. Ja nu kas, tad pati teiktu, ka pirku pa drauga naudu nevis savējo Jā, es nevaru pieņemt naudu no vecākiem. Ne saviem, ne drauga. Viņi tik daudz paši dod (ne naudas izteiksmē), ka es vnk nespēju paņemt ne kapeiku.
301
