Čau, čau!
.
Jau riktīgi ilgu laiku dzīvoju pastāvīgās bailēs. Par visu. Par to, vai manā dzīvoklī nenoplūdīs gāze un kaut kas neuzsprāgs, par to, vai aizslēgtas durvis, nemitīgi satraucos par savu veselību un dzīvību. Nu tā, ka tas vienkārši jau traucē man normāli dzīvot.
.
Lasu rakstu par teroraktiem, uzreiz sāku stresot "a ja nu ar mani kas tāds notiek?" Uzreiz jādomā par sevi, saviem mīļajiem, jāuztraucās. A ja nu tas, a ja nu šitas..
.
Arvien biežāk uzduros rakstiem, kur sievietēm atklāj krūts vēzi. Bam, viss, es sāku stresot, ka tikai man tas nebūtu, sāku baidīties, piedomāt pie tā.. Pirms kāda laba laika biju pie ginekologa, viņa krūtis iztaustīja, teica, ka viss ok. Tad uz laiku bija miers. Bet tagad atkal sākās.....
.
Sāp galva, šobrīd spranda tāda savilkta, sāp, uzreiz atkal milzu satraukumi par to, vai tik nav kāds audzējs vai tml.. Sāku jau domāt staigāt pie ārstiem, lai visi man pasaka, ka ar mani viss ir kārtībā, lai varu mierīgi dzīvot. Es vairs nespēju izturēt.
.
Šeit man nelīdz sacīt ja būs lemts, tad blah blah... Es gribu dzīvot! Tas viss iet tādā sviestā, ka vienkārši visu laiku lūdzos, ka es gribu dzīvot!
.
Man vienkārši ir paniskas bailes!!!! Es vairs nevaru! :'-(
.
Tas viss ir manā galvā, vai arī manai problēmai ir kāds nosaukums? :'-( Es taču neesmu vienīgā tāda, ko? :'-(
.
Paldies!