Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pastāvīgas bailes

 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
Čau, čau!
.
Jau riktīgi ilgu laiku dzīvoju pastāvīgās bailēs. Par visu. Par to, vai manā dzīvoklī nenoplūdīs gāze un kaut kas neuzsprāgs, par to, vai aizslēgtas durvis, nemitīgi satraucos par savu veselību un dzīvību. Nu tā, ka tas vienkārši jau traucē man normāli dzīvot.
.
Lasu rakstu par teroraktiem, uzreiz sāku stresot "a ja nu ar mani kas tāds notiek?" Uzreiz jādomā par sevi, saviem mīļajiem, jāuztraucās. A ja nu tas, a ja nu šitas..
.
Arvien biežāk uzduros rakstiem, kur sievietēm atklāj krūts vēzi. Bam, viss, es sāku stresot, ka tikai man tas nebūtu, sāku baidīties, piedomāt pie tā.. Pirms kāda laba laika biju pie ginekologa, viņa krūtis iztaustīja, teica, ka viss ok. Tad uz laiku bija miers. Bet tagad atkal sākās.....
.
Sāp galva, šobrīd spranda tāda savilkta, sāp, uzreiz atkal milzu satraukumi par to, vai tik nav kāds audzējs vai tml.. Sāku jau domāt staigāt pie ārstiem, lai visi man pasaka, ka ar mani viss ir kārtībā, lai varu mierīgi dzīvot. Es vairs nespēju izturēt.
.
Šeit man nelīdz sacīt ja būs lemts, tad blah blah... Es gribu dzīvot! Tas viss iet tādā sviestā, ka vienkārši visu laiku lūdzos, ka es gribu dzīvot!
.
Man vienkārši ir paniskas bailes!!!! Es vairs nevaru! :'-(
.
Tas viss ir manā galvā, vai arī manai problēmai ir kāds nosaukums? :'-( Es taču neesmu vienīgā tāda, ko? :'-(
.
Paldies!
05.05.2017 02:47 |
 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
Kā man kaut kas iesāpas, uzreiz stress, uzreiz viss pārvēršas piedēvētās nopietnās problēmās.
05.05.2017 02:48 |
 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
Ejot gulēt, nereti iedomājos a ja nu es šodien nomirstu? Un viss, atkal sev jāiegalvo, ka viss ir kārtībā un rīt pamodīšos.
05.05.2017 02:53 |
 
Reitings 242
Reģ: 15.03.2017
Izklausās, ka tas varētu būt pēc traumas izveidojies, kad kāds tuvs cilvēks ir zaudēts bērnībā. Cik tev gadi?
05.05.2017 06:55 |
 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
Nav man bijusi trauma, bērnībā arī nav neviens tuvs cilvēks zaudēts. Vecvecmāmiņa, bet tad es biju pavisam sīka. Nē.
Man ir 25 gadi.
05.05.2017 07:04 |
 
Reitings 5346
Reģ: 03.01.2012
Tas viss ir no bakalaura darba nerakstīšanas, vai arī prakses atskaites. :) Kad sāksi šiem jautājumiem pievērsties, tad arī paliksi mierīgāka.
Klasiskā versija - VD un ārsts.
05.05.2017 07:42 |
 
Reitings 3031
Reģ: 26.02.2010
Ja tas ir ilgstoši, iesaku tomēr apdomāt, ka ir nepieciešams speciālists - psihologs., iespējams pat terapija.
05.05.2017 07:46 |
 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
Artemzija, good point! :-D Bet jā, iespējams, man vienkārši ir jānovirza domas uz kaut ko citu. It kā jau ir darbs, kur jādomā un jādarbojas. Laikam tomēr paliek laiks vēl domāt arī šitādas domas. :-/
05.05.2017 07:59 |
 
Reitings 7682
Reģ: 31.01.2013
ar ko nodarbojies ikdiena? esi pietiekami aiznemta? vai varbut darama ir parak daudz un netiec gala? bezdarbiibas un lielaa stresaa, visadas lietas sak nakt prata.
un ko vel velos teikt lai ka tu negribi to dzirdet. ja bus lemts saslimsi. ir lietas kuras nav ietekmejamas. ed veseligak, kusties vairak, dari savu dalu lai veicinatu veselibu. tas ir viss kas tavos spekos. tad kad spesi psihologiski pienemt, ka nave ir tikpat normala ka piedzimsana, kad spesi pienemt, ka ari tu kadreiz nomirsi, vajadzetu palikt vieglak. un es to nesaku uz pesimistiskas nots, nebut ne.
nemeloshu, ari rs reizem aizdomajos un paliek bailigi, tacu censos nelaut sev stresot par to visu. var iegrint dzilaa purvaa.
05.05.2017 08:44 |
 
Reitings 81
Reģ: 23.08.2011
Man arī ir līdzīga problēma, ar kuru pati grūti tieku galā.
Vispirms pieņemu, ka Tev tā varetu būt veģetatīvā distonija (kas gan ir katram otrajam !) Pie bailēm var pievienoties somatiskā forma- sapes, slimības, visādas ķermeņa nejaukas izpausmes... Vins variants aiziet pie ārsta, - ja gribi lai paārstē ar medikamntiem aiziej pie psihiatra, ja gribi vairak parnāties tad pie psihoterapeita, bet tas ir dārgi un ar vienu vizīti nepietiks.
Otrs pieņēmums - TEV varbūt ir par daudz darba, rūpju...daudz kas uzgrūsts uz pleciem un nevari tikt ar to galā. Ja tā ir tad maini to, atpūties sakārto domas, un padomā kas Tev ir prioritate
variants kā tikt ar to galā- ikreiz kad galvā sak rasties šādas domas pārslez tās uz kaut ko citu, kaut vai paskaties kādu filmu, izej pastaigātes, paklausies kādu mūziku..
05.05.2017 09:30 |
 
Reitings 2290
Reģ: 19.10.2013
Kādi Tev cilvēki apkārt? Reāli nav tā, ka tas var būt no kāda pielipis? Atceros šito murgu no saviem padsmit gadiem, jo mana mamma tāda, kas par visu uztraucas, dzīvojot kopā es arī paliku uz šo pilnīgi slima. Bija jāpaiet vairākiem gadiem, lai tiktu vaļā.
Kaut gan pilnībā pārgājis nav, gadās, ka sadomājos sev par visādām slimībām, lasot par negadījumiem, domāju, ka ar mani kas tāds nenotiek utt.
Vispār mūsdienās visa informācijas telpa ir ļoti piesātināta ar negatīvo, avārijas, nelaimes, slimības, liekas, ka tās vien notiek. Kaut gan realitātē jau šo notikumu nemaz tik procentuāli daudz nav. Mazāk lasi, klausies ziņas un centies ikdienu aizpildīt ar pozitīvākām lietām.
05.05.2017 09:44 |
 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
No vienas puses nav tā, ka man baigi kaut kas ir uzgrūzts. Labi, ir skolā darbi, kas jāizdara. Tam visam nav laika (labošu - laiks ir, tikai spēka un gribēšanas nav), jo ir darbs, kurš piš organismu (bet Maija mēnesis man pēdējais un tad kādu laiciņu pamēģināšu atpūsties, nevis mesties jaunā darbā iekšā). Tagad arī manam patēvam nav labi ar veselību, ļoti par viņu uztraucos un katru dienu piedomāju, lai viņam viss būtu labi. Varbūt es pārāk domāju uz priekšu par tādām lietām? Nu.. it kā neizbaudu/nedzīvoju to tagadni?
.
Varbūt es vienkārši tāda esmu, ka visu laiku par visu uztraucas (par globālām problēmām, piemēram). Jo man baigi sāp viss, kas tagad pasaulē notiek, tāpēc arī reaģēju saasināti uz lietām, kurām nevajadzētu tā reaģēt.
.
Ikdienā pagaidām tikai strādāju - esmu aizņemta ar darbu un gulēšanu pēc darba. Pēdējā laikā vispār savas brīvdienas neesmu lietojama. Atsēžu pie datora, jo tas ir vienīgais, ko gribu darīt - nekādu cilvēku, lieciet visi mani mierā režīms.
.
Par runāšanos - arvien vairāk par visu runājos ar mammu. Pagaidām domāju, ka palikšu pie sarunām ar mammu. Vai arī vieglāk paliek, ja šeit ierakstu savu bēdu. Ir cilvēki, kas kaut ko var ieteikt, padalīties ar savu pieredzi.
05.05.2017 09:49 |
 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
Nikola, mana mamma ir tāds cilvēks, kas par daudz uztraucas (kad biju jaunāka, tas bija īpaši izteikts). Domāju, ka tiešām mazāk jālasa/jāklausās ziņas, to tiešām bieži daru.
05.05.2017 09:51 |
 
Reitings 70
Reģ: 26.04.2017
Es tev pateikšu, kas tas ir, jo pati ar to cīnos jau apmēram pusotru gadu! 2x bija tādas lēkmes, ka saucu ātros un ārsti pateica - veģetatīvā distonija un OCD !
Tas ir mūsdienu mēris , daudzi jaunieši ar to saskarās, jo mūsu organisms nespēj pavilkt mūsdienu ritmu un tādā veidā liek tev saprast, ka kaut kas jāmaina.
Cīnos, pagaidām bez zālēm un bez psihologiem.. lasu pašpalīdzības grāmatas un rakstus!
Cenšos ievirzīt domas citās sliedēs un nomierināties, bet ne vienmēr palīdz :-/
05.05.2017 10:24 |
 
Reitings 70
Reģ: 26.04.2017
Un cik esmu atklausijusies tādus tekstus: mazāk lasi, klausies un uztraucies! Teikšu tā nu jau šie teksti kaitina, jo cilvēks no malas nevar pat iedomāties kā tas ir un kas tas ir un ka tu nevari to tā pati tik vienkārši izbeigt!
05.05.2017 10:27 |
 
Reitings 5726
Reģ: 27.08.2011
Man arī ir trausmes sajūta, bet tas sīkumos, kurus var paciest! Piem. ejot prom no mājām uz ilgāku laiku vienmēr izslēdzu elektroiekārtas,lai nav jādomā, ka ,kaut kas saies uz īso un nodegs dzīvoklis. Braucot uz vairākām dienām prom ņemu līdzi vērtīgāko , ko var paņemt- portatīvo , pasi , bankas kodu karti, skaidru naudu(ja ir izņemta ārā), jo ir bailes,ka var kāds ielauzties pa tām dienām! Vārdu sakot mēģinu visu atrisināt, kas manī rada trauksmes sajūtas!
Par slimībām domājot ātrāk var saslimt un veicināt slimības! Par tādu vēzi ,audzēju vispār jāsāk uztraukties ap 40gadiem. Jaunām sievietēm parasti nav! Diez vai Tu iekļūsi tajā mazajā %,kas pēķšni saslims ar,ko tik dramatisku!
05.05.2017 10:35 |
 
Reitings 610
Reģ: 04.03.2017
ja būs lemts, tad

Es tikai pēc šī arī patiesībā dzīvoju un saprotu, ka kāda jēga ir uztraukties par lietām, ko nav iespējams ietekmēt. Ja būs lemta kāda slimība, tad tā arī būs, ja būs lemts iet bojā teroraktā, tad tas arī notiks, baidies vai nebaidies, gribi vai negribi dzīvot. Tās ir lietas ārpus cilvēka kontroles un ja tā, tad kāda jēga par tām kreņķēties.
05.05.2017 10:35 |
 
Reitings 5726
Reģ: 27.08.2011
Es sevi arī mierinu ar domu- cik tad bieži kāds vispār ielaužas dzīvokļī, cik tad bieži nodeg dzīvokļi? Man pazīstamajiem vēl kādam ir ielauzušies dzīvoklī, vai arī mēģinājuši, bet reāli tā dramatiski iznākumi- nodegšana - nav bijuši!
05.05.2017 10:43 |
 
Reitings 1143
Reģ: 06.07.2013
Bailīgas sievietes ir klasika :o)
Ko es varu pateikt.. jūtīga nervu sistēma varētu būt tev iedzimusi un "samācījies" no mātes kā uztvert lietas, plus - kas galvenais, šobrīd nav īsti kārtībā dzīvē.
Pati esmu šur tur drosmīgāka "par vidējo", šur tur bailīga.
Vienas no lielākajām bailēm ir no tuvinieku nāves.. īpaši protams, par vecākiem. Vecāki mums visiem nomirs kādreiz, bet es nespēju iedomāties, ka varētu ar to samierināties. Tāpēc cenšos par to nedomāt un audzināt garīgu skatījumu par šīm lietām, jo nekas cits jau neatliek ja grib sakarīgi dzīvot :)
05.05.2017 11:24 |
 
Reitings 417
Reģ: 30.03.2017
Man arī ir līdzīgi. Tikai nebaidos no zagļiem un dzīvokļa nodegšanas. Par to vispār nedomāju. Regulāri domāju par to, a ja nu man vēzis piemetas? a ja nu man izveidojas kāds audzējs? ja kaut kas noticis ar veselību - vienmēr domāju, ka vēzis vai kas tamlīdzīgs.
Arī gribētu zināt kā no šitādas paranojas var tikt vaļā. :-)
05.05.2017 11:28 |
 
Reitings 1143
Reģ: 06.07.2013
✰ ✰ ✰ - man šitā agrāk bija. Ja vien es zinātu ko es tādu darīju lai tiktu vaļā. Tā ir nedaudz hipohondrija ja pareizi nosaukumu atceros :D
Tagad no tā ir palicis tikai tas, ka tad kad stiprāk un ilgāk saaukstējos vnk liekas, ka nomiršu :D tāpēc bail no piemēram, gripas dēļ kā citi 3 nedēļas ar ārprātīgu temperatūru mokās. Man nemēdz būt tik smagi, gripa ar nav bijusi, bet es zinu sevi - ja būtu tad būtu vāks :D
Vairāk bail no tuvo cilvēku tāda veida slimībām.
05.05.2017 11:35 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits