Sveikas! Augstskolā kursā esam ļoti draudzīgi. Bet no paša sākuma iepazinu vienu puisi ar kuru izveidojās īpaša draudzība. Mēs daudz laika pavadijām kopā gan kojās mācoties, gatavojot ēst, izklaidējoties kā labākie draugi. Arī visi pārējie to zināja. Tas bija brīdis, kad jau biju par iepriekšējām attiecībās tikusi pāri, par jaunām nedomāju, kur nu vel ar kursa biedru. Bet tad sapratu, ka sāku just kaut ko vairāk kā tikai draudzību. Protams to neteicu un neizrādiju. Tā nu izveidojās situācija kad runājām un viņš atzinās simpātijās. Tad arī bija pirmais skūpsts. Pēc tā brīža sākās kopīgie filmu vakari, roka uz pleciņa. Un draudzība sākā pārvērsties par ko dziļāku. To neviens cits nezināja. Un tad manas domas un emocijas nostājās divās pusēs. Es sāku apsvērt visus par un pret. Nav viņš izskatā īsti mans tips. Viņš nav romantisks. Lauku puisis un pilsētas meitene. Un es domāju par to, ko domās kursa biedri. Bet tad atkal ir puse kas saka jā, viņam ir brīnišķīgs raksturs, gatavs vienmēr palīdzēt, ļoti strādīgs un gudrs. Šķiet viņš dzīvē daudz sasniegs. Varbūt tas ir tāpēc, ka pēc saviem standartiem esmu iztēlojusies pavisam savādāku cilvēku sev blakus. Viņš mani aicina brīvdienas pavadīt pie viņa vecākiem. Tagad esmu krustcelēs un nezinu ko lai dara. Ja visu pārtraukšu, pazaudēšu labu draugu. Bet kaut kas iekšā saka, ka jāturpina. Kā lai pārkāpj pāri saviem stulbajiem standartiem? Varbūt kādai ir bijusi līdzīga situācija? Varbūt esat satikušas vīrieti kurš īsti neatbilst jūsu standartiem, bet beigās pateikušas pie velna standartus, es viņu mīlu?
73
