Esmu tur strādājusi pirms gada, kad arī vajadzēja darbu. Pēc trīs mēnešiem pati no turienes aizgāju, jo bija neizturami. Pirmkārt, tev jābūt gatavai, ka visur vadībā un arī kolēģi būs krievi. Maximās tā parasti ir. Kamēr es strādāju, neviens krievs nesaprata latviešu valodu pat visprimitīvākās frāzes.
Otrkārt, attieksme. Maximas apsargs man atļāvās pateikt, ka es izskatos pēc šausmoņa un vai es vispār esmu ķemmi redzējusi savā dzīvē. Man strauji krita pašapziņa kamēr tur strādāju. Mati man toreiz bija pieglausti pie galvas. Nesaprotu kur viņam pamats bij tā teikt. Un plus vēl viņš pajautāja vai neesmu bomze un vai man ir mājas?
Šausmas.
Alga arī nav augsta. 280-300 euro uz rokas. Ar to algu es knapi izdzīvot varēju. Maximā ir tā viena nedēļa garā, strādā 5 dienas. Otra nedēļa īsā - strādā divas dienas.
Cilvēki ir uzbrūkoši un ļauni. Piekasīsies tev pat par to, ka nesmaidi viņiem vai nepateici labdien. Piekasīsies arī par cenām.
Ir gadījies, ka izejot no savas maiņas biju ar acīm asarās un šņabi trekterēju no kakliņa no visa tā murga.
Lai vai kur es strādātu - tikai ne veikalā. Tas vismaz priekš manis ir nāves spriedums.
Bet nu - jābūt ar dzelzs nerviem. Man tādu nav.