Man ortodonte īsti nedeva izvēles iespējas - bija jānēsā kape. Kapi nēsāju pirmos 4 mēnešus visu laiku un pēc tam 2 gadus tikai pa vakariem un naktīm. Grūti gāja no sākuma, šķita, ka ar breketēm sadzīvoju daudz vieglāk, nekā ar to kapi:-D Sajūta bija jocīga, sāpēja zobi, žoklis visu laiku bija sasprindzis, jo laikam kaut kā automātiski, pašai nepamanot, gribēju to kapi pārkost, lai starp augšzobiem un apakšzobiem nekā nav. Pirmās dienas pat šļupstēju:-D Nu ienīdu to kapi no visas sirds, bet baidījos no tā, ka, ja nelikšu, zobi aizies atpakaļ. Pēc mēneša jau biju pieradusi:-) Tagad palikuši daži mēneši līdz to kapi varēšu sviest pa gaisu un aizmirst par to, bet atzīšos, reizēm, kad vakarā sanāk viņu vēlāk ielikt nekā parasti, pārņem jokaina sajūta, ka pietrūkst kaut kas. Pieradums, kā nekā.