Nemūžam nepiekristu kāzām ar vīrieti, ar kuru neesmu dzīvojusi kopā un nav bijis sekss. Par seksu runājot - kurš tad kaķi maisā pērk? :-D Un es te ne par izmēriem un prasmēm runāju, bet gan par to, kādas lietas kuram ir pieņemamas, un kuram kas nav pieņemams. Katru sīkumu tā nevar izrunāt.
Par kopdzīvi es tomēr ļoti baidītos, ka neizlien kādi sīkumi ārā, kas traucē dzīvot, teiksim, cilvēks pārāk nekārtīgs, pārāk skops (paliekot kopā, netiek kopīgi plāno pirkumi, piemēram), varbūt pārāk runīgs vai mazrunīgs. Kāds tas cilvēks paliek, kad ciemos atnāk viņa draugi? Man nebūtu OK kā vienā ģimenē novēroju, pie vīrieša atnākuši 10 draugi, šie sēž pie galda, skaļi ņirdz, runā jēlības, bet sieva uz pirkstgaliem pienes ēdienus un dzērienus. Kad pie mana topošā vīra atnāk draugi, es, protams, iesaistos galda klāšanā, bet to visu mēs darām kopā. Un tādus sīkumus es varētu uzskaitīt simtiem.