Iemeslus darba devējam var minēt, jo īstenībā reizēm darba devējs pats nesaprot, kāpēc no viņa visi tā bēg, ir uzņēmumu vadītāji, kas ir ļooti vāji personālvadībā. Tie iemesli var palīdzēt paanalizēt sevi un kaut ko mainīt. Bet tie ir jāizsaka konstruktīvi, bez emocijām, piemēram "manuprāt, par šo darbu saņemu pārāk maz", "jūtos pārslogota, domāju, ka šis darbs ir paredzēts diviem cilvēkiem vai vismaz nepieciešams asistents", utml.
-
Man iepriekšējā darbā bija 2 valdes locekļi, abi sevi uzskatīja par baigi kompetentajiem vadītājiem ar pieredzi, bet personālvadība, maigi izsakoties, nebija viņu stiprā puse. Cilvēki gāja prom no darba (bija nenormāla darbinieku mainība), visi minēja iemeslus, sapulcēs miljons reižu vienu un to pašu teicām, bet nekas labāk nepalika, tikai sliktāk. Tas uzņēmums lēnām beidz savu eksistenci. Darbs tā kā būtu, bet nav, kas to darbu dara, lai gan maksāja tur tīri normāli (priekš cosmo standartiem - nenormāli daudz! :-D ), neviena psihopāta vadībā nebija. Bet darbiniekus regulāri pārslogoja, pozitīvās motivācijas nebija vispār. Piegrieza visus saliedēšanas pasākumus, gadiem atteicās pirkt labāku tehniku, vvsakot, padarīja darba vidi konkrēti depresīvu. Mums vēl nozare tāda, kurā neiet strādāt tie radošākie un izdomas bagātākie un jautrākie cilvēki, nu tad vispār.