Kā jūs (sievietes, kuras negrib bērnus) iztēlojaties savu dzīvi no 40 gadiem un uz priekšu?
Bet, ja otrā puse arī negrib bērnus? Tāds tādu atrod.
blackpoetry
Sasniedzot zināmu līmeni, papildus naudas pienesums dzīves komfortā, laimē, labsajūtā ir nekāds. Un šis slieksnis nav nekāds lielais - ap 60K gadā.
Kas būs tas, kas sniegs Tev dzīves piepildījumu? Normāliem cilvēkiem (neņem personīgi, es nesaku, ka esi nenormāla) tā ir ģimene, attiecības, bērni.
Te būtu jāsaprot, ka karjera ir niecīgam skaitam cilvēku - pāris procentiem tikai. Visi pārējie saņem naudu par darbu un ar darbu ir jāsaprot tas, ko Tu dari par naudu, jo Tu nedarītu to par velti...
Un es nesaprotu, kāpēc lai man virs 40 piepildījumu sniegtu citas lietas, kādas sniedz šobrīd? Man ir daudzas lietas, kuras patīk, interesē, nedomāju, ka 40 gados man pēkšņi tādu nebūs.
Vīrieši grib bērnus tā kā tajā Eriksona/kabana diskusijā, ja viņi nav jāpieskata. Es nesaku, ka visiem tā ir, bet vairumam vīriešu, kuri saka, ka grib bērnus, piedāvājiet iet bērna kopšanas atvaļinājumā - uzreiz pārgribēs. Piemēram, ja mēs izlemtu radīt bērnu, BKA viennozīmīgi ietu bērna tēvs.
Kā jūs (sievietes, kuras negrib bērnus) iztēlojaties savu dzīvi no 40 gadiem un uz priekšu?
Bet tad sanāk, ja gadītos, tad tomēr paturētu, tas nebūtu aborts?
Viņi izaugs, aizies no vecākiem, izveidos savu ģimeni un tu vairs nebūsi viņiem vajadzīgs. Nu labi, pāris reizes gadā apciemos un viss. Kāda jēga?