Luī,
es taču teicu, ka cerams līdz tādam vecumam nenodzīvošu, tas mani tiešām nebiedē.
Varavīksne,
delusion ļoti precīzi izteica manas domas par to, kas notiek, kad bērns ir visa dzīve un nekas cits neeksistē.
Caloo,
es zināju, ka Tu tā teiksi. Jā, pareizi, katram pašam sava laime jāatrod sevī nevis citos cilvēkos. Un tomēr vai tad visiem mums nav vajadzīga mīlestība? Ar to es domāju mīlestība, ko sniedz mīļotais cilvēks, bērni tam ir tikai skaists papildinājums un turpinājums šai mīlestībai.
Man nav bērnu, tikai tad, kad būs, es varēšu pateikt ar ko man saikne būs stiprāka. Tagad es tikai varu pateikt, kā man liekas. Man arī nepatīk salīdzināt, kurš būtu pirmajā vietā un kurš otrajā, jo principā to nevar salīdzināt, bet domāju, ka attiecībām ar mīļoto cilvēku ir jābūt prioritātei. Un tām, kas tūlīt sāks kasīties - tas nenozīmē, ka bērns jāatstāj novārtā un ka tāpēc es bērnu mīlēšu mazāk. Kā arī tas nenozīmē, ka, ja būs jāizvēlas, kuru glābt, tad glābšu vīrieti. Protams, nē.