Radīt bērnus ar domu, ka vecumdienās tie jums palīdzēs, ir vairāk nekā egoistiski. Pirmkārt, saskaitot visas izmaksas, drēbes, mēbeles, pulciņi, augstskolas maksa, utt. lētāk ir to naudu atlikt un izvēlēties dārgu pansionātu vai kopēju, paliks nauda pāri pat visām operācijām. Otrkārt, tas, ka jums būs bērni, nenozīmē, ka viņi par jums vecumdienās rūpēsies. Kā mana vecmamma pateica par savu vecāko dēlu - ja ir tāds bērns, tad labāk, lai nav vispār nekāds. Un viņa to domāja nopietni, jo tas cilvēks tiešām ir drausmīgs. Psihopāts, kas emocionāli un reizēm arī fiziski terorizē savus vecākus. Vecvecākiem ir vēl 2 bērni, kuri par viņiem rūpējas, bet fakts, ka auguši visi 3 ir identiskos apstākļos, 2 izauga normāli, viens - šāds. Ģimenē nebija ne vardarbības, nekā, normāla ģimene, mīloši vecāki. Tā ka nevar tā viennozīmīgi pateikt "kā izaudzināsi, tāds būs".
-
Es 100x labāk gribu dzīvot pansionātā, nekā mājā, kurā dzīvo mana meita, dēls, mazbērni, mazbērnu otrās puses un kur nonstopā ir kaut kādi kašķi, skandāli, nesaprašanās, konflikti, viedokļu atšķirības, utt. Tas ir nereāli nogurdinoši. Un jā, es esmu bijusi pansionātā un zinu, kā tur ir.