Aizspriedumi!?

nu manuprāt, jo ātrāk jo labāk. Pati piedzemdēju vēlu, pilnos 27. Būtu zinājusi, ka viss būs tā kā ir , būtu dzemdējusi ap 20. Saviem vecākiem piedzimu 20 gados , ir ritīgi forši kad ir jauni vecāki.

ap tiem 20 arī sāku gribēt. tā ka viss kārtībā, normālas emocijas.
tagad gan man gandrīz 27 un vairs negribu, bet tas ir cits stāsts.

Vai man vienīgajai liekas, ka uz gados jaunām māmiņām skatās nosodošu skatu?

bet kas skatās? jaunas meitenes bez ģimenēm, vecāki cilvēki? katram sava dzīve jādzīvo, nav ko gaidīt, ja viss šķiet pareizi

Man pirmais dzima 28 gados - man tas bija īstais laiks. 20 gados par bērniem nedomāju - biju gaisagrābsle, galīgi nebiju tam gatava. Savukārt draudzenei pirmais piedzima 21 gada vecumā - tagad ar baltu skaudību skatos, cik viņai liels, foršs puika... Jebkurā gadījumā katram savs īstais laiks - ja jūs esat gatavi bērnam, uz priekšu. Kas gan par daļu citiem?

Es nesaprotu, kāda starpība ko domās citi, tev viņiem par kaut ko jāatskaitās? Mazāk domājiet par citiem, bet vairāk par sevi. Ja esiet tam gatavi, finansiāli to spējat pavilkt, dzīvē viss ir nokārtots tā, lai tas neko neietekmētu (lielā mērā), tad uz priekšu!
Es emocionāli gatava bērniem jūtos tikai kādu gadu (man tagad 26), bet finansiāli vēl jūtu, ka nedaudz jāpagaida, lai nebūtu nekādu uztraukumu utt.
Manuprāt, nosodoši uz jaunajām māmiņām skatās tikai tādā gadījumā, ja uzskata, ka bērns ir sasteigts, studiju, finansiālā un morālā jautājumā. Ja esiet gatavi jau tagad - tad uz priekšu! Jauniem vecākiem būt arī ir forši!

Neņem galvā, tās lielākās bļāvējas par jaunajām māmiņām ir sievietes, kuras uzspiež savu dzīves modeli citām. Ja Tev ir visi atbilstošie apstākļi, lai audzinātu bērnu ģimenē, nav svarīgi, ka Tev ir "tikai" 20 gadu. Svarīgāk ir apzināties vai spēsiet bērnus uzturēt, audzināt un vai bērni augs laimīgā ģimenē.
Vienīgā sliktā lieta, ko pati esmu novērojusi savu paziņu lokā, ka tās, kuras izveidoja agri ģimeni, gan apprecējās, gan bērni dzima, 90% jau šķīrušās tas gan man liekas skumji. Varbūt tāpēc ir tas stereotips, ka nevajag jaunai dzemdēt. Nezinu.

Mūsdienās 20 gadi tiešām ir ļoti agri bērnam Nosodoši ne uz vienu neskatos, ar izbrīnu gan.
Manuprāt, cilvēks 20 gados vēl nav tik nobriedis, lai tiešām apjaustu visus riskus un variantus, padomātu gadus 5-10 uz priekšu.
Un rados ir tieši tāds gadījums ar it kā stabilu situāciju un vecāku vīru, kas pēc 7 gadiem beidzās ar šķiršanās pieteikumu no vīra puses. Tā ka stabilitāte var būt mānīga, piedodiet par skarbumu..

Vīram cik? Ļoti apšaubu, ka izproti, ko nozīmē stabilitāte, nepieciešamie līdzekļi, atbildība un visu pārējo, kas ir vajadzīgs saprātīgiem pieaugušiem cilvēkiem, kas rūpēsies par bērnu, pat ja tev šobrīd liekas jūra līdz ceļiem pēc izlasītiem rakstiem delfos, kā audzināt bērnu. Life is different.

Nu, pareizā atbilde, protams, ir, ka sabiedrības viedoklim nav nozīmes, bet, jā, ja būsi jauna māmiņa, satiksi atliektiem galiem cilvēku, kas uzskatīs, ka esi neizglītota, bērnu neplānoti pagādājusi un droši vien tādēļ arī tikai apprecējusies. Un lai šitos kretīnus izturētu vajag stingru mugurkaulu
Tev es droši vien ieteiktu visu tā kārtīgi apdomāt, jo mans personiskais uzskats ir, ka pārim jādomā par bērniem tikai tad, kad katrs no viņiem var vismaz īslaicīgi pavilkt visu ğimeni vienatnē, vai 20 gadus vecs cilvēks var uzturēt 3 cilvēkus, nu nezinu gan...

Es atkal domāju - uz priekšu, ja ir stabilitāte, un bērnam nodrošināta nākotne. Jo kad būs bērns, nauda aizies ātri. Stabilitāte, jumts virs galvas, finansēm viss ir ok, tad problēmām nevajadzētu būt.

Tas, ka skatīsies daudzi nosodoši, protams.

Cilvēki nekad nebūs apmierināti, būs kas teiks ,ka 20gados vel tak pati esi kā bērns, bet 27 gados teiks ,ka sen bija pēdējais laiks jau dzemdēt, ka bioloģiskais pulkstenis tak tikšķ. Vienmēr atradīsies cilvēki kam būs visādi aizspriedumi,te pa agru,te atkal pa vēlu. 20/21 gados dzird tekstus, nu kur tik agri, vai kur jāskrien?27/28gados , a kadar būs tev mazais, laiks tak iet uz priekšu, tev jau pēdējais brīdis, cik gados tad grasies dzemdēt?

Mūsdienās 20 gadi tiešām ir ļoti agri bērnam Nosodoši ne uz vienu neskatos, ar izbrīnu gan.

+++
Manis pēc kaut 16 gados var dzemdēt, tā nav mana darīšana. Pati tam es būtu bijusi par sīku(20 gados),pilnīgs bērns vēl jutos, biju sava ceļa sākumā un nebiju neko sasniegusi vēl, kādi sīkie, es pat vēl attiecībām nebiju gatava.
Bet, katram jau tās vērtības un vēlmes savādākas, viss ok.

Man atkal problēma, ka man 25, izskatos vismaz vairākus gadus jaunāka, tad nu cilvēki brīnas, ka es jau precēta un skatīsies arī uz manu punci Takā kāda atšķirība, cilvēkiem patīk atrast par ko pašausmināties.

Nu ja jau abi ar vīru esiet pietiekami nobrieduši par labu tādam lēmumam -tad uz priekšu un pie kājas, ko domās citi!! Cilvēkiem vispār mazāk vajadzētu uztraukties par to, ko kāds padomās. Tad dzīvot vieglāk.
Kas attiecas par mani- es esmu no tām, kas ar lielu izbrīnu skatās uz tik jaunām māmiņām. Es stingri pieturos pie tā, ka cilvēkam pašam kaut kas dzīvē jāsasniedz, lai varētu kaut ko tam mazajam cilvēciņam dot. Pašam jāiegūst kāda specialitāte, darba pieredze un, protams, arī finansiāla stabilitāte, jo kā jau te citā diskusijā runā: bērns=lieli izdevumi. Nekad neko nevar zināt, mazums ar vīru izšķiraties un, ja vēl izglītības nav, darba nav, naudas nav, pati esi kā balta lapa..Arī tāda var būt realitāte. Skarbi, bet šāda situācija ir dažām manām bērnības draudzenēm. Tāpēc uzskatu, ka ar bērnu ir jānogaida nedaudz. Jā, cita 20 gados ir ļoti pieaugusi, pieaugušāka kā cita 30+, bet būsim godīgas- tas ir izņēmums, nevis norma. Ja tagad atceros savus 20, tad pašai jau likās, ka esmu ļoti nobriedusi utt., tad tagad-25 gados- liekas, ka patiesībā tāds paaudzies pusaudzis jau vien biju. Bērniem nejūtos gatava vēl joprojām

Drīzāk ir aizspriedumi par to,ka dzemdē vecākas sievietes pirmo bērnu. Man arī agrāk likās,ka manā vecumā būs gan vismaz viens bērns,gan vīrs. Nav ne vīrs, ne bērni,bet sabiedrības skatījumus gan jūtu/redzu.

Sabiedrībai būs aizspriedumi par visu. Dzemdēsi zem 25, būs, kas teiks, ka vēl jau par ātru un, kas paradoksāli - ja tajos 25 bērna vēl nebūs, tieši tie paši cilvēki teiks :"Kā tad Tev vēl bērnu nav, bija jau laiks!"
Es vispār neko nedomāju par cilvēku izvēlēm radīt bērnus, kontekstā ar vecumu. Nepievēršu uzmanību. Pēdējos gados tikai vieni jaunie vecāki ir spējuši piesaistīt manu uzmanību, turklāt, par šo ģimeni palika tāda patīkama sajūta. Vienā no centra parkiem rotaļājos ar savu mazo, kad atnāca divi pusaudži ar bērniņu, tādu, nedaudz virs gada. Pusaudžiem 14-16 gadu, sākumā domāju, ka meitene pieskata mazo brāli un nepievērsu uzmanību, līdz mazais sāka saukt tēti, puika pienāca pie šūpolēm un noteica "Pagaidi, mamma tūlīt Tev iedos padzerties!". Viņi abi, pat būdami pusaudži, ļoti rūpīgi, atbildīgi un ar mīlestību izturējās pret mazo. Tas mani pārsteidza, jo galvā iesēdies stereotips, ka pusaudžu bērnus audzina pusaudžu vecāki.