Sveikas! Mani uztrauc viena lieta, kurā nezinu kā rīkoties. Esmu jau diskusijās rakstījusi, ka man ir bijusi smaga bērnība. Sen esmu izgājusi pati savā dzīvē, viss ir mainījies, bet..man ir jaunākā māsa, kurai ir 11 gadi. Viņa nav īstā māsa, bet pusmāsa. Es viņu dēvēju par savu māsu, jo ir ļoti tuvs cilvēks man. Es bērnību pavadīju traģiski, mani sita pat par to ka es neapēdu savu porciju, slānija ar siksnu, plēsa aiz matiem un dauzīja pat pret sienu. Tie vēl ir ziediņi pēc visa kas ir bijis.
Es raudu par savu māsu. Viņai notiek tas pats, pie tam māte ir kopā ar cietumnieku un abi met pa lampu. Un tas cietumnieks viņai vél pie tam uzmācoties.
Kad es dzīvoju kopā ar māti, viņa izšķīrās no mana tēva tik lai piedzītu alimentus un no māsas tēva arī izšķīrās naudas dēļ. Es bērnībā biju noslēgta, depresīva un māsa kļūst tāda pati. Viņas tēvs ir lietas kursā, es runāju ar viņu un teica ka gribētu māsu dabūt pie sevis bet teica ka process ir pārāk ilgs un gandrīz nereāls.
Es atvainojos, ka nesakarīgi rakstu, jo esmu ļoti uztraukusies.
Māsa vēl sacīja, ka otrajā klasē, kad mācījās, viņa teica māte esot atnākusi uz skolu pēc sporta pulciņa pakaļ un klasesbiedru priekšā noslānījusi, ka pārāk lēni ģērbjas. Es jūtos kā sasietām rokām, gribu palīdzēt māsai. Ko jūs ieteiktu?
417
