kā pieņemt sevi?

Paanalizē, kāpēc tev tās lietas sevī liekas nepieņemamas. Vai tas tādēļ, ka paskaties bildītes un tev liekas, ka izskaties citādāk vai arī bez tām bildēm būtu grūti sevi pieņemt?

Hmmm... Pirms 10 gadiem es biju par 10 kg vieglāka, bet pieņemt savu miesu tāda, kāda tā ir, un justies pārliecinātai par sevi vizuāli man šodien izdodas labāk, nekā toreiz.
.
Laikam galvenokārt tāpēc, ka man ir daudz vairāk vienalga, ko par mani padomās citi. Nē, nav pilnīgi vienalga, vēlme patikt ir cilvēcīga un piemīt vairumam, bet - es tveru to vieglāk. Nu padomās kāds, ka man ir grumbas un mafintops, nu un? A kas man no tā?

Vajag saprast, ka tās insta meitenes savus selfijus koriģē, notušē un uzlabo līdz perfektumam. Neviena meitene nav ideāla, katrai sevī ir kaut kas, kas patīk un nepatīk. Man ir labās un sliktās dienas, bet es esmu iemācijusies ar saviem trūkumiem sadzīvot un tos ir jāmāk pieņemt.

Daudziem cilvēkiem nepatīk savs izskats. To man stāstīja psiholoģijas lekcijā. :-D
Es arī sev riebos. Jo mani skolā visi apsmēja, jo biju savādāka. Daudz lasīju, labi mācijos. Man bija breketes un brilles, dzīvoju nabadzīgi bērnībā. Man nebija tādu stilīgo apģērbu, kā visām bija. Es kļuvu par izsmiešanas upuri visu skolas periodu. Es biju iedzīvojusies lielos, šausmīgi lielos kompleksos. Kad palika 18, es pametu savas mājas. Sāku patstāvīgu dzīvi kopā ar draugu, kuru kopā esmu vēl līdz šai dienai. Tālu prom no Rīgas sākām patstāvīgu dzīvi un pagāja aptuveni gads, kad es nostabilizējos savās emocijās, domās un jūtās. Esmu daudz kur spējīga, sevišķi tehnikas lietās, moču un mašīnu remontos, utt. Vienvārdsakot, atradu hobijus. (l) Draugs man parādīja, ka var dzīvot arī savādāk. Man vajadzēja gadu, līdz es iemācītos sevī saskatīt labo, nekritizēt tik asi un uzstādīt sev mērķus. Protams, es nedomāju par sevi narcistiski tagad, bet daudz labākās domās gan esmu par sevi un pasaule arī līdz ar to ir savādāka. Vai, es nedaudz aizpļāpājos..:-D

Kā iemaciities pienjemt sevi taadu kaada esi?

Nevis bēdāties, ka nav tādas un šitādas insta meitenes parametri un citi metri, bet lūkoties pēc skaistā sevī. Kas meklē, tas atrod. ;)

57 kg un par apaļu? Cik Tu esi gara tādā gadījumā 150 cm?
Vislabākais veids, kā manuprāt vari pieņemt sevi, ir patēlot, ka esi apmierināta ar sevi. Ne tikai citu cilvēku priekšā, bet arī savā. Ja pietiekoši ilgi tēlosi, ka Tev ir augsts pašvērtējums un uztver sevi kā pievilcīgu, Tu sev sāksi ticēt.

Sāc ar to, ka apskaties spogulī un konstatē, kas tieši tev nepatīk un traucē.
Ja tas ir kaut kas tāds kā deguns, krūtis, lūpas, tad sāc krāt naudu tam, lai to/tās uzlabotu.
Kamēr nezināsi, kas konkrēti tevi nomāc, tikmēr nevarēsi to izlabot.
Man vēljoprojām ir daudz lietas, ko vēlos mainīt, bet tik un tā dievinu savu ķermeni un pārējo :)
Labākais ir tas, ka man vairs nav tā sajūta, ka gribu kādam līdzināties, pusaudžu gadu vecumā bija kaut kādi elki un domāju, nākotnē gribu izskatīties pēc viņas, šobrīd skatos uz sevi un mīlu sevi, cenšos uzlabot savu ķermeni un ārējo izskatu, padarīt to savai gaumei atbilstošu, es pati sev esmu skaistuma etalons, jo vairs negribētu būt kāda cita ādā.

Chikitita - sports tev ir devis tos rezultātus, kādus gaidīji?Ja problēma ir ķermeņa izskatā, Varbūt jāmaina kaut kas treniņos, ēdienkartē?
Skatoties, kas tevi neapmierina, vienmēr jau var uzkačāties, dabūt vēlamo ķermeņa reljefu, kam lielāku dibenu, kam plakanāku vēderu, spēcīgākas, muskuļotākas rokas.

Man arī ir ļoti grūti sevi pieņemt. Mājās es sev patīku :D , bet sabiedrībā, kad redzu tievākas, skaistākas, sievišķīgākas, tad man sākas mazvērtības kompleksi un sevis kritizēšana. Nepatīk bildēties, nepatīk liela uzmanība.

Es ar nemāku sevi pieņemt, man vispār dzīvo tādi tarakāni galvā, ka es nez :D Es sev nepatīku tagad, un nepatiku arī pirms gada, kad nokritos vsp līdz 44 kg. (Tagad viss svars atpakaļ) Tad man māsa pateica, ka es sev patikšu, kad būšu skelets varbūt :D Es mēģinu kaut kā sev iestāstīt, ka ir okei, bet es nevaru, grūti.

Tās skaistās instagram meitenes ļoti daudz laika tērē, lai uzņemtu to "nejaušo" bildi, kuru redzi Tu. Tur iegulda laiku, darbu, naudu.
Vienmēr kādam Tavā izskatā kaut kas nepatiks. Kāds Tev teiks, ka Tev nepiestāv matu krāsa, cits rādīs uz fitnesa modelēm un teiks, ka esi resna, vēl kādam liksies, ka Tev nepiestāv Tavas bikses un mati būtu jānogriež citā griezumā un tad Tu būsi skaista.
Kad man bija 20, likās diezgan būtiski izskatīties "labi", kur labi nozīmēja žurnālu bildes. Tagad man ir pilnīgi citi uzskati par "labi izskatīties". Ja drēbes ir saskaņotas, mana izmēra, vienalga, kāds izmērs norādīts uz birkas, un piemērotas pasākumam, ko taisos apmeklēt, tās ir labas drēbes. Tas pats ar apaviem, man jau sen vairs neinteresē, vai tās bijareizes modē pagājušajā vai aizpagājušajā gadā. Mana figūra ir tik laba, cik man ir laiks un spēks to uzturēt un, kam kas nepatīk, lai skatās žurnālus un netērē laiku mani komentējot.

fejja - kāpēc tā? Tev Tieši savs ķermenis nepatīk? Varu pateikt, ka Man ļoti palīdzēja video uzņemšana, vari kaut uzdejot kmeras priekšā, tā sevi var apskatīt no visiem rakursiem, pēc tā arī sāku uz sevi skatīties citādāk, jo nekad nebiju sevi no malas tā redzējusi, sāku sevi novērtēt, kas lieks, kā pietrūkst.
Pašsajūtu uzlabo arī sava stila atrašana. Tas vairāk ikdienai, bet pacels omu, ar visām tām sieviešu lietiņām sāku justies seksīgāka, sievišķīgāka, pārliecinātāka.

Dzīvē gadās tā, attapties vecai un krunkainai, skatīties uz jaunības bildēm un nožēlot to,ka tajā laikā sevi nemīlēju pietiekami,jo likās,ka "biju taču neglīta".
Nevajag skriet pakaļ pasaules standartiem un iemācīties mīlēt pašai sevi, ne visi mīlēs mūs tāpat:-)

kāpēc tā? Tev Tieši savs ķermenis nepatīk?

Jā nepatīk, vienmēr kaut kas liekas lieks vai ne pārāk :D tāds video mani vsp iedzītu kompleksos :D Spogulī es ar īpaši daudz neskatos, tik cik, vai seja neizskatās pēc zombija, jo ari diez gan ātri spēju sev tādā veidā garastāvokli sabojāt. Es vismaz esmu beidzot atradinājusies katru dienu svērties un tādā veidā sev bojāt dienu :D grūta man tā dzīve :D

Ari es sev nepatiku visu laiku. Bet jo vecaka palieku jo man kautka vienalga ko citi domaa par mani. Agrak skreju uz zaali, katrs liekais kg trauceja. Stajos visas atbalstu grupas jo baraa tak vieglak. Daudzus gadus mocijos, nosaciti. Un viena bridi man apnika. Edu veseligi un kustos primari veselibas del. Man apnicis iespringt, uztraukties. Nu nebusu es vairs skalinjs kaa senak. Es to varetu,man to nevajag.

Man tas pats, kas Beibe.Marta
Kad uzkāpu pa ilgiem laikiem uz svariem un ieraudzīju, ka sveru 60kg uz 165cm, tad pirmajā momentā gan bija šausmas, bet tad tāds - meehh..pfff.., lai jau, es tāpat visu mūžu biju domājusi kā pieņemties svarā, jo svēru knapi 50kg.
Tagad saņemu komplimentus, ka esmu iekāpusi sievišķīgā formā :D Man šķiet, ka tas jau ir ok augums. Jā, es sportoju, bet daru to savai labsajūtai nevis augumam.
Ja kādam nepatīk, lai neskatās un ieskrienās :D

komplimentus par izskatu saņemu daudz, gan no vīriešiem, gan sievietēm.
Sevi vienmēr esmu pieņēmusi, nu pusaudžu vecumā gan grūtāk bija, bet paskatoties bildes, tiešām tuvu ne vienmēr labi izskatījos :D
no otras puses piekasos sīkumiem. Ja sanāk iziet ārpus mājas bez kosmētikas, varētu pat nesasveicināties ar paziņu, lai nedotu laiku sevi pētīt bez grima :D tad vēl ir slikto matu dienas, vai izdomāju, ka šī vnk nav mana skaistā diena :D
bet kopumā ir ok.

Ziniet kas man sobrid tiri vizuali svarigakais? Lai nav apaliga seja un dubiltzods. Tas loti, vismaz mani, padara vecaku. Ta ka es zinu, ja seja ir ok tad parejais ar. :)

Šķiet, ka vienmēr esmu jutusies labi savā ādā, arī pusaudžu gados. Gribētos vienīgi, lai mana izpratne par skaistumu nāktu tā viegli, vienkārši, bez pūlēm... lai mati smuki krīt jau no paša rīta, āda staro vienkārši noskalojot ar ūdeni u.tml. :-D
Bet citādi noteikti skatos, lai man ir laba veselība nevis tikai izskats.