"Savs sociālais loks"

Ar ex bijām vienādos līmeņos, lai gan puisis bija vecāks. Palika grūti, jo mani interesēja sevis attīstība, studēšana utt, taču viņu nekas no tā neinteresēja..
Var jau būt, ka automehāniķis arī tiešām labs savā jomā, ar plašu interešu loku, zināšanām par visu ko. Nedomāju, ka tas ir tik viennozīmīgi. :)

Man bija savdabīga situācija ar bijušo puisi. Viņš bija ja ne gluži miljonārs, tad tūkstošnārs. Bet naudu bija sapelnīgi pats, ar darbu, nevis mantojis. Līdz ar to vecāki viņam bija vienkārši, bērnība bija pieticīga. Tāpat kā manējie vecāki. Tādā ziņā līdzvērtīga izcelsme, vecāki, arī izglītības līmenis vienāds. Vienīgā atšķirība, ka viņam bija nauda. Un, ja ģimenes ziņā es biju līdzvērtīga ar viņa vecākiem, radiem, tad draugi gan viņam pārsvarā bija biezie. Un šad tad es jutos neomulīgi. Piemēram, ļoti bieži draugu lokā sarunas aizgāja līdz ceļojumiem, izklaidēm, un tad visi sauca, kur nu kurais atpūties Santorini vai Bali vai Havajās utt, es sapukārt tikai tuvējās kaimiņzemes biju apceļojusi. Tas man besija ārā :-D

Man ir bijusi pieredze gandrīz tādā situācijā kā saki. :-|
Otras puses ģimene sevi nostādīja kā augstāk stāvošu un mana ģimene bezmaz vai zemāka slāņa, kaut gan es tā neuzskatīju, jo mani tās ģimenes materiālais stāvoklis neinteresēja un nešķita noteicošais. Teikšu godīgi - ir grūti tādā vidē izdzīvot. Visu laiku presē par mācībām, kaur arī tā jau mācījos labu izglītību un sāku patstāvīgas darba gaitas utt. Tur nekad nekas nebūs labi. (t)
Tas bija viens no iemesliem, kas lika izbeigt attiecības - savas dzīves vispār nav - visur ir vecāki ar saviem "gudrajiem" padomiem. Protmas, ka dēls aug ar tādiem pašiem uzskatiem. (e)
Mani neuztrauc tas, ka puisis pelna vairāk vai mazāk tiktāl, kamēr neskar mūsu kopdzīves kvalitāti.
Zināšanas mums bija līdzīgas, bet viņš tāpat vienmēr cēla sevi augstāk par mani. (s)

Nu man pašai ir bijuši 2 varianti. Kur vīrietis ir gudrāks, stiprāks, sākumā vienāda "līmeņa", bet ar laiku strauji progresēja (es arī katru gadu attīstījos, bet viņš bija gan 8 gadus vecāks, gan auga ātrāk) un abiem bija komfortabli šajā jautājumā. Viņam bija svarīgs sievietes izglītības un inteliģences līmenis un lai ir aktīva, mērķtiecīga, nesēž mājās uz kakla. Bet ja tas atbilda tad bija vienalga, ka sievietei ir mazāka alga un mazāki panākumi karjerā. Kad biju jaunāka, biju kategoriska, godīgi pateikšu, ka negribēju pat randiņot un dot iespēju tiem, kas neatbilst standartam.
Tagad ar gadiem aizvien vairāk tomēr svarīga ir personība un komunikācijas komforts nevis nauda, izglītība, īpašumi utt. Attiecīgi sagāju kopā ar vīrieti, kuram ir tā vidējā izglītība un ienākumi mazāki par maniem (te jāatzīst, ka vīrietis ar visu to bija maksimāli dāsns). Viņš gan bija no ļoti inteliģentas un turīgas ģimenes, pats erudīts, izglītots, vairākas valodas zināja. BET... pēc aptuveni pusgada šad tad parādījās komentāri par mani "ka jā, es jau esmu labi iekārtojusies, es viņu nesaprotu" utml. Man bija komfortabli, bet viņam tomēr palika rūgti un nepietika ar to, ka sievišķīgi pielāgojos, gribēja justies līdzvērtīgs visā. Pēc šī tomēr sāk likties, ka vieglāk bija būt kategoriskai, mazāk čakara.

Ahā, izrādās arī sievietei var būt nekomfortabli, ka vīrietis ir izteikti pārāks kādā jautājumā :)

paulalala, taču jebkuram būs nekomfortabli, ja kāds būs pārāks. Vai tad ir nozīme, sieviete via vīrietis?
Kopumā ņemot, man ir svarīgi, lai otrs būtu no tā paša "plaukta", no kura es

Nu jā, Gunit, tev taisnība, gadījumā ja tā atšķirība ir ārprātīgi liela.
Bet man bija ok, kur vīrietis gudrāks, stiprāks, turīgāks. Viņš bija dvēselisks un mani augsti novērtēja, ar to pietika.
Ar to, kurš bija zemāka "līmeņa" nevienā brīdī nelikās, ka viņš netur līdzi. Pēc objektīviem faktiem jā, bet iekšēji šīs sajūtas nebija. Bet ja pavisam godīgi, tad tomēr pāris reizes teicu, ka būtu bijis forši ja pabeigtu augstāko. Saprotu jau, ka gudrībai ar to nav sakara, bet man ģimenē "mūžizglītība" ir tik fundamentāla vērtība.. ka grūti par to pilnībā atslēgt prātu. Par naudiņām gan ne reizi nepīkstēju, ja visa pietiek, tad par to nedomāju :)

man ilgstosais partneris pelnija daaaaudz vairak par mani, bet tas nekad man nelika justies mazvertigakai vai kautkada zina nekomfortablu. nezinu par ko te citas runaa. es gan ar to nedomaju miljonaru, ar tadu man vienkarsi nebutu pa celam.
es par sho vispar nesatraucos jo virietis kurs vispar nestrada, ir bez jedzigas izglitibas nemaz nepieversis manu uzmanibu sev. negribu lai izklausas augstpratigi, bet tacu to jau var manit kads tas otrs ir. bet ja cilveks labi pelna, ir interesanta persona, ciena citus un vispar nav slinkis, man vienalga, vins pelna shtuku vai piecas shtukas menesi. jo es nemekleju sev bankas automatu. ka ari man ar pasapzinu viss vairak vai mazak kartiba, mani tadas lietas neizraisa sliktu passajutu.

Beibe.Marta tavas domas būtība man ir saprotama. Piekrītu.
Mans jautājums būs vienkāršots, atvaino, bet vnk ziņkāre - vai tad vīrieši ar vidējo izglītību tev nepievērš uzmanību? Un nekad nav bijusi dilema vai tādam atbildēt ar abpusējību?
Man ir maģistra grāds un uzmanību pievērsis gan vīrietis ar doktora grādu, gan tīri bieži vīrieši ar tikai vispārējo vidējo izglītību. Bet sāk likties, ka man 20 gados bija pareizāka pieeja kā tagad :D

Pēc paulalala, pieredzes liekas, ka vīrietis ar vidējo ir neizglītots antiņš, kam nav manieres, nekāda sociālā stāvokļa un normālu draugu un loģiski, ka tāds nevar pelnīt tūkstošus?? Un jutīsies līdzās sievietei mazvērtīgs.. interesanti!

Carpe Diem, izskatās, ka neizlasīji ievadtekstu diskusijai līdz galam.

sorry, nevis ievadtekstu, bet manu pieredzi ar vīrieti ar vidējo izglītību.

Paula protams, ka pievers uzmanibu ari viriesi ar videjo, bet nekad mebija nacis prata, ka vins skaitae mazizglitots. Man mazizglitots ir tads kuram labi ja 9 klases ir. Ja ari bus ta videjaa,tacu pats uzvedas kaa jefinjd, vins var izpildities ka vins grib, es vinu vnk neredzu.

Domāju, ka ar saviem komentāriem jau biju apliecinājusi, ka tas kuram ir vidējā izglītība nav "mazizglītots jefiņš" manā skatījumā.
Neuzminēju kas bija domāts ar "jēdzīga izglītība". Nu jā, tādā gadījumā man ir tāpat kā Beibei.Martai. Un tas ir tāpēc, ka nav praktiski nekāda komunikācija ar tiem, kuriem izglītība ir pamatskolas.

Tas pārsvarā nekad nav svarīgi sākumā, kad abiem ir viena kopīga vēlme - iepazīt viens otru.
Paiet laiks un kad tiek iesaistīti blakus cilvēki/lietas, tās atšķirīgās lietas kļūst pamanāmākas. Piemēram, ceļojumos (viens grib dabu, otrs kultūru), vai naudas tērēšanā. Taču tas ir dabīgi, "pieslīpēšanās" tā teikt. Un ja abi ir pašpietiekami un dzīvesgudri, visu var nokārtot, sarunāt. Un vienam no otra mācīties to labāko.
Citādi ja šādos gadījumos uzpeld visādi kompleksi, pārmetumi.. Tad es to uztvertu kā brīdinājumsignālus pārdomām.

Juriste ar mehāniķi diezgan loģiski...
Girbēja sev reālu veci un visi gudrie pieklājīgie gadīgie nebija tas, ko vēlejās.
Katram ir savi ideāli...
Tā pat kā virieši grib sievieti, kura garšīgi gatavo neviss sēž uz dietas un strādā darbā pēcstunas...
Arī sieviets grib savus spēcīgos, pašpārliecinatos praktiskos puišus nevis smalkus programētājus...
Tas tik tā vispārigi
Bet bieži mēs gribam ko nereālu un paši sevi pārvērtējam...
Gribam sportisku otru pusi, lai gan paši pat 200 m nevaram noskriet utt.
Otram jābūt uz viena viļņa ar tevi...

Personīgi man ir svarīgs līdzvērtīgs inteliģences līmenis un kopīgas vērtības. Nekad nav satraucis, cik otra puse pelna, vai kāda viņas karjera. Ja viņai ir līdzīgas vērtības, tad ir pats par sevi saprotams, ka viņas pašcieņa neļaus dzīvot otram uz kakla...

Es skatos uz vīriešiem savā līmenī un augstāk. Zemāk ne, jo man ar savu algu ir kā ir un dzīves līmeni vēlos uzturēt/paaugstināt.
Augstāk, jo man nav pretenzijas, ka vīrietis par mani parūpējas, tāds bijis modelis ģimenē un cilvēki, kas ir par mani augstāk, mani iedvesmo censties vairāk pašai.
Par kādām konkrētām attiecībām ir grūti runāt, vienīgais, kas nāk prātā, ka attiecībās ar zemāka līmeņa vīrieti, man viņā vietā radās šaubas par to, kas nākotnē ar viņa dzīvi notiks, kā/kur ar izaugsmi utml. Protams, neko neteicu un pašķīrāmies citu iemeslu dēļ, bet šis ir tas, kas atmiņā vairāk iespiedies.

Domatajs147, dod man programmētāju!! Algas viņiem ir skaistas un lielākā daļa programmētāju, ko pazīstu, ir superīgi cilvēki :) :-D

Kas vainas mehāniķiem? Superīga profesija, kurai augstāko izglītību nemaz nevajag. Cilvēki saprot to, ko dara. Kur mēs vedam visi savas automašīnas? Ne jau pie biroja darbiniekiem, pie normāliem vīriešiem, melnām rokām, kuri saprot un ir lietpratēji, nekad nedomāšu, ka viņš tāpēc ir sliktāks vai zemāks.
Līdzīgi kā Calo - vērtēju kopā esamību, vērtības, attieksmi, nevis maku vai izglītību, jo tas viss vienu dienu var būt ļoti mazsvarīgi. ;)