Sveikas, vēlos izstāstīt savu apjukumu ar cerību, ka varbūt kādai ir bijis līdzīgi. Lieta tāda, ka esmu stāvoklī 11.nedēļā, un man nāk virsū liela depresija. Mēģināšu izstāstīt, kāpēc. Ar bērna tēvu pirms tam draudzējāmies 1 gadu, tad izšķīrāmies es biju iniciatore šķirties. Man likās, ka viņš nav man piemērots, ka nav neko dzīvē sasniedzis, un kas nebija mazsvarīgi, neapmierināja seksuāli. Taču, pēc 3 mēnešu škiršanās perioda, kur pa starpai sanāca gan man, gan viņam satikties ar citiem cilvēkiem, es nezinu pat kāpēc, to grūti izskaidrot, vienu dienu sajutu nepārvaramu vēlmi satikties atkal ar viņu, sajust, ka esmu viņam nozīmīga bez tālākām domām. Jāpiebilst, ka viņš šajā laikā jau bija uzsācis attiecības ar citu meiteni. Es viņam uzrakstīju, mēs satikāmies. Nākamajā dienā viņš jau bija gatavs škirties ar tagadējo meiteni un sākt atkal attiecības ar mani, ja vien es to vēlējos. Tā arī izdarījām. Es ļāvos straumei, kāpēc, to man grūti izskaidrot, iespējams, tāpēc, ka viņš manis dēļ bija gatavs uz daudzko. Tā nu pēc 2 mēnešu kopā būšanas es paliku stāvoklī. Un tagad man nāk virsū tieši tās pašas domas, kas bija tad, kad šķīros no viņa - man viņš absolūti seksuāli neinteresē, es arvien vairāk saskatu viņa trūkumus, sāk likties, ka viņš ir muļķis, nespēj neko izdarīt. Kaut gan, viņš cenšas, viņš ļoti vēlas ģimeni. Es nezinu, ko darīt, mani pārņem drausmīgas sajūtas iedomājoties to, ka es visu mūžu būšu blakus ar nemīlamu cilvēku, ka man būs bērns no viņa, un bērnam būs viņa īpašības.. kāpēc tā notika. Es vēlos bērniņu paturēt, man ir 30 gadi, labs darbs un finansiāli problēmu nav. Tikai, es nezinu, kā lai dzīvo kopā ar cilvēku, kas ir bērna tēvs, taču kuru es nemīlu :'-(? Kā rīkotos manā vietā? Kādai tā ir bijis?
23
