Cik labā formā esat?

Lai arī vecums nenāk viens - ir parādījies celulīts, ar kuru notiek aktīva cīņa, āda vairs nav tik tvirta, skriet vairs nedrīkstu ceļu problēmu dēļ - kopumā augums man ir glītāks un vispār izskatos labāk kā vidusskolā.
Runājot par skolas sportu, es to neieredzēju un, cik vien iespējams, bastoju. Man ir veselības problēmas, kuru dēļ daudzi normatīvi man bija tik tālu kā rāpus līdz Ķīnas mūrim, skolotājai tādi tizleņi nepatika un vienmēr kūlos kaut kur beigās. Bet uz dīvāna gan es nesēdēju, vismaz 3 reizes nedēļā apmeklēju sporta zāli, kur ļoti daudz skrēju, vingroju, piedalījos aerobikās un citās nodarbībās. Kad teju nesekmīga būdama, 12.klases ieskaitē cik tur tos kilometrus noskrēju otrā no savas klases, skolotājai mute bija vaļā :-D Es, tizlā un nespējīgā, tomēr kaut ko varu. Jā, tāpēc, ka ārpus skolas nodarbojos ar to, kas man patika un bez jebkādiem tizliem normatīviem.

No sliktiem skolotājiem, tāpat kā no sliktiem priekšniekiem utt. neviens nav pasargāts. Bet nevajag tāpēc pielāgot sistēmu sev. Audziniet skolotājus, priekšniekus, vīru, bērnus, galu galā sevi. :D Vispār nē - labāk sāciet ar sevi, parādiet piemēru bērniem un tad arī bērns spēs tikt galā ar nopelnīto 5-nieku, nemetot plinti krūmos n`shit. :D

Caloo, varbut tu velies palidzet manai problemai? :D

Man arī nepatīk sportā vērtēšanas sistēma.
Par tēmu.. esmu labākā paskatā nekā vidusskolā :) Bet ir izaugsmes iespējas :D

Mēnesnīca
Hahhaa, es jau labprāt, bet Kabans nekaunīgi atteicās atklāt savus knifus forumā. Tā ka man vispirms jāuzzin tie noslēpumi. :D

Skolaa tomer iet berni un vini nespej pateikt skolotajam neko pretii, nesaprot,ka viniem ne pa teemai brauc virsuu, es tikai tagad, jau pec skolas, es saprotu,ka vaina nebija manii un neesmu es tizla , bet taas skolotajas ir nenormalas un,ka tadas berniem klat nevar laist

vini nespej pateikt skolotajam neko pretii

Oij, tas ir pirmais, ko daļa mūsdienās dara. :D
Nu mazam Andrītim iespējams ir pārdzīvojumi par to, ka Kārlītis vai Pēterītis aizmeta bumbiņu tālāk, bet tādēļ ir ģimene, vecāki, kas atbalsta, motivē, pie iespējas palīdz attīstīties. Ja nesanāca ar pirmo reizi, nenozīmē, ka nevar sanākt labāk un nebūs citas lietas, kur būs pirmais. Vēlāk jau tomēr izpratnei pašam būtu jārodas.

Vislabākā fiziskā forma man bija laikam ap 23, jo gāju regulāri uz zāli trenēties un slodzes bija balansētas, vispusīgas. Tagad esmu gan tievāka, bet fiziskā forma noteikti varētu būt labāka.
Par offtopiku - sports skolā riebās, īpaši kontakta sporta veidi - likās barbariski (varbūt man vienkārši 'veicās' spēlēt ar skrāpējošām grūstītājām). Vienīgais, kas patika, bija garo distanču skriešana, retās aerobikas. Par vērtēšanu sportā - cik atceros, tas bija priekšmets, kas daudziem to vidējo atzīmi tieši pacēla (pretēji manam gadījumam). Varbūt tad jārunā par vērtēšanu sistēmā kā tādā? Protams, ka vienmēr būs kāds mazāk veiksmīgs/spējīgs konkrētā sporta disciplīnā, bet arī citos priekšmetos, būs bērni, kuriem kaut kas nepadosies un ne jau dēļ viņu slinkuma vai IQ. Piem., cik bieži aiz 'grūtajām galvām' slēpjas, piem., lasīšanas traucējumi, kas vienkārši nav atklāti?

tādēļ ir ģimene, vecāki, kas atbalsta, motivē, pie iespējas palīdz attīstīties

Šobrīd, mana pieredze rāda, ka vecāki uzskata, ka tas ir jādara skolotājiem. Aizved uz skolu, paņem - un ar to viss beidzas, lai skolotāji paveic pārējo.

Piem., cik bieži aiz 'grūtajām galvām' slēpjas, piem., lasīšanas traucējumi, kas vienkārši nav atklāti?

Skolotāji to sākumskolas klasēs pamana ātri. Atbalsta pasākumi nu jau vairs nav retums. Vecāki, kas nevēlas piestrādāt lietas labā - ir samērā daudz. Ar bērniem runāju, ka no zila gaisa nekas nenokrīt, ir jāpiepūlas, jācenšas un tad arī rezultāti būs. Pretī - man mamma teica, ka mājasdarbus nedrīkstot uzdot; skolā viss jāiemācas - ja nē, skolotājs vainīgs (t)

Catana

Šobrīd, mana pieredze rāda, ka vecāki uzskata, ka tas ir jādara skolotājiem. Aizved uz skolu, paņem - un ar to viss beidzas, lai skolotāji paveic pārējo.

Bet Tu piekrīti, ka tas nav normāli? :-O

Ar bērniem runāju, ka no zila gaisa nekas nenokrīt, ir jāpiepūlas, jācenšas un tad arī rezultāti būs. Pretī - man mamma teica, ka mājasdarbus nedrīkstot uzdot; skolā viss jāiemācas - ja nē, skolotājs vainīgs (t)

Ak dies, un pēc tam izrādās, ka jāmaina vērtēšana, jo mazais mīļumiņš klasē netiek līdzi citiem. Kas tādiem vecākiem galvā darās...

Caloo
Nu nav normāli savu bērnu neaudzināt. Ar skolas uzsākšanu nekas nebeidzas. Jā, skolā runā daudzas lietas un audzinošais iet cauri visai pamatskolai, bet nav normāli savu bērnu uzticēt skolai un tad bļaut, ka viņi visu salaiduši grīstē.

Kas tādiem vecākiem galvā darās...

Atkal, mana pieredze, tie ir tādi paši kā bērni. Dod Dievs savu izaudzināt par labu cilvēku:'-(

Catana

Šobrīd, mana pieredze rāda, ka vecāki uzskata, ka tas ir jādara skolotājiem. Aizved uz skolu, paņem - un ar to viss beidzas, lai skolotāji paveic pārējo.

Ticu. Un gan jau arī vecāki, kam kaut kāds ''naids'' palicis pret skolu, pieaugot jūtas pārāki un ceļ galdā savas prasības, neklausoties neko, ko citi saka, jo mans viedoklis ir vienīgais un pareizais.

Catana, nestrīdos, ka šim jautājumam tiek beidzot pievērsta uzmanība (vismaz no dažām pusēm, jo daļai jau vienmēr būs aktuālāk vīpsnāt par "mīļumiņiem"), bet diez vai Tu vari likt roku uz sirds un teikt, ka 100% viss vienmēr tiek atklāts, ņemot vērā, ka šādi gadījumi pietiekoši bieži ir diezgan kompleksi. Turklāt, ja vecāki neiesaistās - rezultātā tā pat jau zaudētājs ir bērns, ne jau skolotājs. Un piekrītu, ka bez vecāku atbalsta, bērnam īpaši efektīvi palīdzēt nevar.

Pasadena, statistikas nav ko rādīt studijā. Atkal no dzīves - pēdējos gados tam diezgan pievērš uzmanību, ar visiem sociālajiem pedagogiem, medicīniskajām komisijām, atbalsta pasākumiem. Dažreiz ir grūtāk nošķirt uzvedības traucējumus medicīnisku iemeslu dēļ (Aspergers, piemēram, vieglā formā) vai elementāras neaudzinātības dēļ. Tāpat, ir vecāki, kam pašiem liekas, ka visas disleksijas u.c. ir izdomājams un, ka bērnam "pāries", "gan jau būs labi", "nu dariet tad kaut ko" - šīs ir reālas vecāku atrunas. Vecākiem, bērniem un skolotājam jāstrādā ir komandā. Savādāk nekā laba nav. Man vecāki ir lielas zobu sāpes. Ir sakarīgi, adekvāti vecāki; ir kas par visu pieprasa paskaidrojumus un taisnošanos kāpēc nedaru tā kā dara kaimiņskolas skolotāja. Bet nu, arī vecākiem skolotāji izraisa tieši tādas emocijas. Kamēr nemainīsies šī karošana un milzīgā neuzticība skolai uz kārtīgu sadarbību no visām 4 pusēm (vecāki, bērni, skola, valdība), tikmēr arī nekas sakarīgs nebūs.

Pasadena

jo daļai jau vienmēr būs aktuālāk vīpsnāt par "mīļumiņiem"

Ja Tu par mani, tad es nevīpsnāju par bērniem. Es runāju par viņu vecākiem, kas faktiski nerūpējas par saviem bērniem. Un sorry, ja vecākiem interesē viņu bērns, tad ar viņu kopā tiek strādāts ikdienā un vecākiem ir pat ļoti labs priekšstats, kādas problēmas var būt bērnam utt.

Pasedena
Domā tas ir tikai skolotāju uzdevums? Vecākiem mājās jau arī vajadzētu manīt, ka kaut kas nav labi, ja rodas nopietnas problēmas.
Bet bērni māk manipulēt. Novēro vecāku reakciju un tad pēc formulas atkārto, lai būtu vēlamais iznākums. :D

Tas tā kā vieni vecāki panāca, ka savam bērnam uzstāda diagnozi un lika dzert zāles, jo uzskatīja, ka slodze par lielu, kam tik sarežģītas lietas jāmācās, kas dzīvē nenoderēs. Beigās noveda tik tālu, ka pēc vairākiem gadiem pabeidza vakarskolu, jo palika 'bremzēta' un arī stundu laikā klaiņoja apkārt. Bet bērns arī izmantoja to, stāstīja, kā viņai grūti solā nosēdēt, paskriet sportā nevarot, veselība briesmīga, atzīmes speciāli liekot zemākas, jo grib ieriebt, un citas lietas, lai gan cigaretes un alkoholu diedelēja vecākiem skolēniem, uz ballītēm dejot skrēja pa lekdamās, uzmanīgiem jābūt ar visu to.

Vidusskolu pabeidzu pirms 10 gadiem, tad svēru par 5kg mazāk kā tagad, bet nebiju tik labā fiziskā formā kā tagad. Tagad varu vairāk noskriet, pacelt un pievilkties.
Vienīgais ko pamanu - vidusskolā varēju rīt ko gribu, bet tagad ēdot to pašu, baigi ātri uzbriestu. Āda uz rumpja arī vairs nav tik elastīga, šur tur met grubuli (t)
Skolā sports nepatika, kaut arī tad trenējos sporta skolā individuālā sporta veidā, tāpēc vidusskolā aizgāju pie ārsta un dabūju zīmi ar atbrīvojumu no sporta uz visu mācību gadu. Piedalījos tikai tad, kad nebija jāspēlē komandu spēles vai akrobātika. Dabūt zīmi bija viegli, jo man ir neliela skolioze, bet sastāstīju ka ļoti sāp mugura no skolas sporta. Skolotāja bija ļoti dusmīga, jo zināja, ka trenējos sporta skolā :-D Skolas sports nepatika, jo ārā bija jāspēlē futbols, iekšā basketbols vai volejbols. Divas reizes kaut ko pamācīja un tad uzreiz ieskaite. Akrobātikā esmu nulle, nekad dzīvē neesmu varējusi uztaisīt tiltiņu vai ritentiņu, komandu sporta veidos arī īsti nekas nekas nesanāca.

Bet tā jau arī ir.

Nē, tā jau nav. Tāpēc arī minēju piemēru par meitenēm, kurām viss padevās viegli un bez piepūles, bet nekādu papildus aktivitāšu viņu dzīvē nebija. Bet saprotu, ka nav vērts, jo Tu uzskati citādi. Tāpēc tālāk neturpināšu.

Paldies, meitenes (un puiši), par tik daudzajiem viedokļiem!
Diskusija radās pēc klases salidojuma. Par nožēlu jāsaka, ka manā klasē tikai reti kurā ir tādā pat formā, kur nu vēl labākā. Lielākā daļa meiteņu 15 gadu laikā ir pamatīgi apvēlušās. Pat tās, kurām nav bērnu.