Nezinu, esmu nonākusi strupceļā. pat īsti nezinu kā aprakstīt izveidojušos situāciju. Ir man viens tuvs cilvēks, kurš atkal kāpj virsū uz grābekļiem. Vīrietis, precēts, ir bērni, it kā ģimene. Kādu laiku atpakaļ šim vīrietim bija mīļākā, ar kuru vēlāk tika sagādāts bērns. Sieva ar laiku to uzzināja, vīru nepameta, bet mēģināja saglabāt attiecības, it kā viss bija stabilizējies, ģimenes dzīve nokārtojusies, kaut arī tas nebija viegli. Bet ir pagājis laiks un viņš atkal ir atradis mīļāko.. sieva par to nezin. Es nesaprotu vienu, kāpēc cilvēks atkal un atkal sāk krāpt sievu? Kāpec nevar šķirties ar sievu un sākt dzīvi no sākuma ja jau ģimenes dzīve neizdodas? Kāpēc vieglāk ir sāpināt sievu, bērnus, mīļākās, turpināt dzīvot melos?
Godīgi, gribas šo vīrieti tā riktīgi pakratīt aiz pleciem un pajautāt:ko tu dari?? Vai tad maz jau ir sāpinātu cilvēku un bērnu??
Par vīrieti-simpātisks, gudrs, izglītots, nav nedz dzērājs, nedz sliņķis.