Čau, meitenes!
Pastāstiet, kā jums izdevies tikt pāri tam posmam dzīvē, kad gribējāt kaut ko jaunu uzsākt, mainīt nozari, iestāties studijās vai vienalga ko, bet apkārtējie varbūt līdz galam nenoticēja, varbūt pat neteica to atklāti, bet visādi sīkumi par to liecināja.
Man šobrīd ir mērķis, uz kuru eju, bet ceļš ir garš un uzreiz neredz augļus, tad nu apkārtējie saka savus padomus par to, ko man vajadzētu darīt. Ar prātu jau saprotu, ka nav ko klausīties, bet tas ietekmē un pati sāku domāt.. varbūt viņiem taisnība. Varbūt pat jūtos nenovērtēta pašlaik, ka gribas teikt... nu jūs vēl redzēsiet