Katla jaudu izvēlās no rupja aprēķina 1kW uz 10m2. Pēc fakta mazāk par 20 kW katlu grūti dabūt. Tā nav baigā problēma, jo jaudu var regulēt, bet tad tas nestrādās optimālā režīmā un patērēs vairāk gāzes. Lai izrēķinātu gāzes patēriņu gadā (rupji)
(kW/8,6)*200*24*0,52*0,8 (neiešu sīkumos no kurienes rodas šie skaitļi). Dabūsi cik nm3 gāzes aiziet gadā. Pareizi ar gāzes cenu un dabūsi izmaksas.
Projekta izmaksas ļoti atkarīgas no tā, kurā Latvijas galā dzīvo. Rīgā, piemēram, būvvalde prasa nodevu 78 eur par projekta izskatīšanu, reģistrēšanu un skaņošanu. Loģiski, ka tas ir iekļauts projekta cenā, tāpēc par 100 eur projektu neviens netaisīs.
Man mazā mājā (ap 70 m) uz briketēm sanāk 200-230 eur gadā (atkarībā no ziemas). Bet ir ierīkota speciālā kamīnkrāsns, kas nodrošina "centrālo apkuri". Visā mājā ir radiatori un krāsns silda ūdeni. Tāpēc piesildīt telpu ir daudz ātrāk, nekā ar parasto krāsni, kā arī siltums saglabājas ilgāk un vienmērīgi sadalās pa radiatoriem, nevis "pie pečkas karsti, bet stūros var nosalt".
Granulu katlam nepieciešama atsevišķa katla telpa, turklāt paliela. Toties ir ērti katli ar "pusautomātisko" granulu padošanas sistēmu. Var uzpildīt granulas reizi nedēļā.
dzīvoklī, kurā ir gāzes pievads, bet nav saskaņojuma
Ja tā ir patvaļīga būvniecība, tad ir sods + projekta izmaksas + izbūves izmaksas + katla + apsaistes un dūmvada izmaksas. Ļoti grūti kaut ko kaut aptuveni pateikt nezinot, kas stāv aiz tā "nav saskaņojuma", cik tālu ir tas pievads, cik liels dzīvoklis un cik daudz m jāvelk pa dzīvokli, kāpņu telpu un tt. Turklāt, ja jāiet pa kāpņu telpu, nepieciešams visu mājas iedzīvotāju saskaņojums.
Atkarībā no tā, kur atrodies, var būt nepieciešama siltumtīklu turētāju atļauja (lielākās pilsētās) tam, ka nepievienosies centralizētai siltumapgādei.
52
