Kā nejusties vientuļi?

Raksti man, esmu draudzīgs. Neizvairīšos, apsolu :-)

Chewie ou , paldies, tas lika pasmaidīt !

Vispār cilvēki paši par sevi ir diezgan nejauki, ir liels retums atrast īstus draugus. Varbūt Tavs draugu loks ir nepareizie cilvēki.
Es ļoti bieži esmu dzīves laikā uzmetusi saviem draugiem, taču tas tādēļ, ka man nepatīk lielas cilvēku burzmas un plašs paziņu loks. Ka arī manām vienaudzēm vienmēr interesējušas citādas tēmas, kā man. Kā arī esmu ļoti atklāts cilvēks un biezi nejauši nākas kādu sāpināt.
Tādēļ tagad arī tiešs jautājums. Kā Tu pati domā, kāds varētu būt iemesls, kāpēc cilvēki nevēlas laiku ar Tevi pavadīt? Varbūt Tev ir daudz problēmas un Tu mēdz cilvēkiem ar tām uzbāzties? Jo tas pēc manas pieredzes ir biežākais iemesls, kādēļ kādu no bariņa izstumj.

Kā nejusties vientuļi?

Sadraudzēties pašai ar sevi. ;) Pati sevi Tu nekad nevari uzmest. :) Pati sev Tu esi labākā kompānija - vienmēr, visur un uz mūžu. (l)
Atteikums ir normāla parādība. ;) Ikvienam der mācēt pateikt NĒ. :) Un ikvienam der mācēt cienīt citu NĒ. (l)8)

Bet cik ilgi var izturēt pašai ar sevi??? No sevis ta neaizmuksi un tā var sākt jukt prātā.... It sevišķi, ja cilvēks aktīvs, daudz apgrozās publikā un te tagad, tusē ar sevi.... nē nē. Es jau vairākus gadus tusēju ar sevi, ja neskaita manu dzīvesbiedru. Un ir tiešām reizes, ka pilnīgi ciest sevi nevaru, gribas kādu vēl....bet nav. Tā, ka vspār neiesaku ilgstoši ar sevi tusēt, labāk vēl 2 draugi un būs ok. :)

Varbūt neīstajā brīdī izsaki piedāvājumus, vai tādus kas neatbilst šo draugu interesēm? :)
Man pēdējo pusgadu nesanāca satikt ļoti tuvu draugu, kurš pie tam ir gandrīz kaimiņš. nu vot visu laiku viens otru sanāca uzmest, nu vnk tāds periods :D tagad atkal daudz komunicējam.. ir attālināšanās, satuvināšanās posmi ar draugiem. Vienmēr pieejama varbūt tikai tava otra puse labākajā gadījumā.. :)

Bet cik ilgi var izturēt pašai ar sevi???

Kad esi ar sevi sadraudzējies, mierīgi. (l)
Redzi, Bernadeta, vientulība un vienpatnība nav viens un tas pats. :) Vientuļš var justies arī lustīgā ballītē, jo neesi sadraudzējies ar sevi. Kad esi sadraudzējies pats ar sevi, ir forši gan tuksneša vidū bez nevienas dzīvas dvēseles vislielākajā vienpatnībā, gan lielpilsētas burzmā. :) Visu izšķir attieksme. ;)

Bet vispār diskusijas ievads tāds pozitīvs "Jo siltāks laiks paliek.." man joprojām auksti un doties pavasarīgās vakara pastaigās piemēram, vēl īsti neprasās :D nu man pašai šādas situācijas nav, jo es socializēšanās loku parasti gan cenšos noturēt, gan paplašināt un vēl tam visam pa vidu "iedraudzēties ar sevi", to arī iesaku - pašpietiekamu, bet aktīvu attieksmi :)

Patiesībā šo svētdien jutos tāpat kā tu, autore. Aiz loga burvīgs laiks, apzvanīju visas draudzenes apkārt, kurai nu plāni, kurai nu "ā, mēs ar to un to jau braucam uz jūru staigāties, mašīna pilna, piedod, ka nepiedāvāju", kurai nu darbs, utt. Tad nu āvu kājas un pati aizdevos uz Mežaparku izstaigāties. Godīgi sakot, tik labi gāja! Sanāca forši atpūsties, izvēdināt galvu un nostaigāju ļoti daudz (jo izdomāju, ka no Mežaparka vēl uz mājām ar kājām nākšu :D )
.
Respektīvi - labprāt arvien vairāk laika izbaudu vienatnē. Jā, uz teātri patīk iet vienai, arī uz mākslas izstādēm. Un neskrienu, neatlieku plānus apkārtējo dēļ, kuri manis dēļ nav darījuši to pašu :D

Tad tomēr uz teātri iet vienai (am) ir normāli?
Es tieši biju par to aizdomājies vienreiz, vai būs normāli, ja aiziešu viens.
Un tā arī neizlēm.
Palaidu garām itkā labu izrādi.
Tā vismaz man paziņas teica, kuri mani neuzaicināja.

Chewie, kāpēc lai nebūtu normāli? :) Kurš to saka? Labprāt ar viņu aprunātos, pastāstītu, kāpēc nav labi ar stereotipiem mētāties :D

Marta, tā teica.
Viņa arī teica, ka iet paēst vienam nav normāli.
Viņa arī nepasauca līdzi uz teātra izrādi.
Manu aicinājumu iet vakariņās arī atraidīja.

Mincis

uz teātri patīk iet vienai, arī uz mākslas izstādēm.

vai ne? (l)
Jo var tupēt pie viena mākslas objekta, cik ilgi (vai neilgi) labpatīk, iet tur, kur pašas deguns rāda, ne sabīdīt kompromisus, aiziet uz filmu vai izrādi un iepazīties ar jauniem paziņām, ar kuriem pārrunāt kultūras aktualitātes un ar kuriem nez vai iepazītos, ja būtu jau kompānija... (l)
Galu galā, kas tad vainas vienatnei? Nekādas. ;)

nerātnā

Galu galā, kas tad vainas vienatnei? Nekādas. ;-)

Nuu, vienatnei nav nekādas vainas tik ilgi, kamēr nesajūti, ka ir lietas ko jautrāk darīt vismaz divatā. :D Kā reiz autores, kā sociāli aktīva cilvēka, gadījums. ;-)

es redzu 2 iespējas - varbūt nav īstie cilvēki apkārt, bet varbūt arī vaina tevī. pašai jāpaanalizē situācija, vai tavi draugi, kururs aicini uz visādām aktivitātēm, ir cilvēki, kas to izbauda? ja jā, bet ar tevi negrib, tad paskaties uz savu komunikāciju un īpašībām, kas varētu citiem šķist nepievilcīgas.

Jā, varbūt man jāiemācās labi pavadīt laiku vienatnē. Man tas ir diezgan nepierasti būt vienai jo esmu kompānijas cilvēks. Bet arī iespējams ka manu draugu loks vienkāšrši ir nepareizie cilvēki. Varbūt jāmeklē jauni cilvēki ar kuriem pavadīt laiku. :-)

Cik man si tema ir sapiga :-D
Pati ari esmu kompanijas cilveks, kurs parasti runa visvairak, smejas viskalak, bet nu laika gaita, kad nacas parvakties, tie labie draugi ir pazudusi, protams, dazreiz vel komunicejam, bet tik ta, no serijas, ka iet, ko dari.
Dala vainas ir ari uz maniem pleciem, jo ari ar attiecibu saksanos esmu ta teikt uzmetusi vairakus.
Lidz ar to, galu gala, man ir viens labakais un tuvakais man cilveks, mans puisis.
Protams, dazreiz gribetos kadu draudzeni ar ko paklachoties, aprunat kadas sieviesu lietas, bet nu iztieku tik talu ari bez ta 8-):-)

Daudzu meiteņu liela kļūda ir, kā uzrodas otrā pusīte, tā draudzenes tiek pastumtas malā un aizmirstas.
Es nekad tā neesmu darījusi, jo mani draugi ir mans zelts.
Kaut arī lielākoties dzīvojam dažādās pilsētās, liela daļa draudzenes Rīgā, cita Jelgavā, cita Tērvetē, es Jūrmalā. Vienmēr atrodam laiku, lai satiktos - gan meiteņu vakari, gan piemēram, spēļu vakari ar otrām pusītēm.
Laiku var vienmēr atrast draugiem, tikai gribēt vajag.
Es varu lasīt grāmatas, skatīties seriālus viena, bet bez draugu kompānijas es nevaru dzīvot.
@odevka parunā ar draudzenēm un noskaidro, kas ir par lietu, kāpēc ir atsvešināšanās.

Es lielākoties izbaudu laiku vienatnē. Man ir divi varianti: vai nu viena, vai arī ar savu vīrieti. Protams, draugi, ģimene, bet ir labi arī vienai.

Tad tomēr uz teātri iet vienai (am) ir normāli?

Nu.. es regulāri eju uz teātri viena :D Mēdzu viena braukt ceļojumos, uz koncertiem, izstādēm, šad tad paceļot pa Latviju. Vienvārdsakot, man nav vajadzīga kompānija, lai dotos apskatīt kaut ko, ko kāro MANA sirds. Īstenībā dažreiz smieklīgi, pasakot, ka eju uz teātri viena, saņemt jautājumus, vai tiešām došos viena :D Skumji, ka daži cilvēki tik ļoti atkarīgi no citu plāniem, ka netiekot pie kompānijas, sēdēs mājās, lai tikai kāda acīs nekļūtu par "nenormālu"
Bet lūdzu nepārprast. Man ir forši draugi ģimene, un kopā ar tiem labprāt pavadu laiku, bet tas nenozīmē, ka atlikšu plānus vai izlaidīšu kādu sev interesējošo pasākumu, ja neviens netiek :)