Aizbraucu no Latvijas pirms 3 gadiem ar vienu koferi un rokas bagāžu. Pirms tam mērķtiecīgi centos atbrīvoties no visa, kas bija vecs, saplīsis, netika valkāts, slikti izskatījās, domāts kad notievēšu utt. Daudz ko izmetu, šo to atdevu labdarībā, draudzenēm utt. Tad bija ļoti grūti šķirties no daudzām lietām. Latvijā pie vecākiem palika diezgan maz.
Saistībā ar darbu daudz jāceļo un nekad īsti nezinu kurā valstī un uz cik ilgu laiku būšu, līdzi ņemu tik, cik var ielikt 20kg bagāžā. Ja sākumā centos paņemt maksimāli daudz, tad tagad esmu sapratusi, ka daudzas lietas nemaz nav vajadzīgas. Fēns parasti ir viesnīcā, taisnotāju šad tad var kaut kur aizņemties, šampūnus un dušas želejas arī ir viesnīcās, bet ja nav, tad nopērku nelielu iepakojumu uz vietas. Laptops arī man nav, lietoju planšeti. Drēbes izvēlos tādas, lai var sakombinēt visiem dzīves gadījumiem. Katru reizi, kad iegriežos pie vecākiem, brīnos par lietām, kuras tur esmu atstājusi...jo tās ir jau aizmirsušās. Tagad tur ir palicis ļoti maz. Tā uz koferiem nodzīvoju 2,5 gadus. Šobrīd neliels pārtraukums un sāksies atkal no jauna.