paldies par pieredzi callmetwisted :)
Mana pieredze ir šāda.. Pirtī izmantoju dziednieciskos elementus, tas man aizgājis ļoti labi un stabili. Ar to gan nervus sakārtoju, emocijas, attīros fiziski, bet tas nav pietiekami, tāpēc meklēju ar ko kombinēt. Esmu tā teikt, meklējumos. Pirms vairākiem gadiem izmēģināju hatha jogu - bija spēcīgs efekts, ļoti aizrāvos. Tajā laikā arī izveidojās attiecības. Vilku draugu līdzi uz jogu, viņš mani uz sporta zāli. Sporta zāle uzvarēja, bet jogu pilnībā neatmetām, šad tad gājām. Jogas manā dzīvē palika maz, jo gan dabūju nejauši traumu, kas emocionāli ietekmēja, gan tāpēc, ka gribējās dalīties ar šo prieku, bet draugam tas tādu kaifu nesagādāja - esmu ļoti lokana, savukārt, viņš bija liels un stīvs, un izprata tikai vingrošanas līmenī. Tagad es vairāk tādu atbalstu no otra nemeklētu, darītu savā nodabā, bet neizdevās atkal uz jogas viļņa uzsēsties jeb divreiz ieiet vienā upē :)
Cigun piesaistīja dēļ tā, ka tīri dabiski jūtu tādas lietas kā enerģētiskie bloki utml. Bet es garīgās prakses meklēju kā īsts rietumnieks, kurā dominē zemes elements - lai labāk justos ikdienas dzīvē un sociumā nevis lai pārtrauktu pārdzimšanas procesu un tādas lietas, kas mani interesē teorijas līmenī. Tāpēc vēl domāju vai šis ir īstais, jo mistikas lietas, kas cigunā ir augstākais mērķis,tās absolūti nesaista. Droši vien mēģināšu to attīstīt, tikai lai Cigun ir priekš dzīves nevis dzīve priekš Cigun :)