Ok.
Nezinu, vai man ir panikas lēkmes, neesmu centusies sevi ielikt tādos nosaukumos, vienkārši nervi streiko. Daudz ko varētu stāstīt, bet pašlaik aktuāls ir šis:
(1) bez miega zālēm slikti guļu, vienās brīvdienās negulēju vispār, pēc tam trīcēja rokas, vēmu, traucēta domāšana.
(2) skolā, darbā uznāk momenti, kad prāts, realitāte aizplūst. čiks - un es esmu kaut kur prom, galva nestrādā, varu izdarīt pilnīgi muļķīgas lietas (sakarā ar pienākumiem), redze var dubultoties un tik ļoti sāk nākt miegs, ka ir brīdis, kad pamostos un saprotu, ka uz sekundēm biju piemigusi - un tad čiks un viss atkal ir kārtībā. ja sākumā tādi čiki ilga līdz pusstundai, tad pēdējais jau bija divas stundas. čiki notiek vienos un tajos pašos laikos/laika posmos.
Dzeru zāles, bet, kad tikšu pie sava ārsta, teikšu, lai kaut ko pamaina, jo zāles acīmredzot neiedarbojās, ja reiz mani kas tāds piemeklē.
Kā sadzīvoju? Ar (1) dzeru miega zāles un brīvdienās guļu kaut līdz 12, ar (2) ja jūtu, ka tuvosies, cenšos noturēt garīgo līdzsvaru, dzert ūdeni, koncentrēties uz elpošanu, ja uznāk, cenšos nedarīt neko atbildīgu.
Senāk esmu piedzīvojusi arī citas lietas, piemēram, ka jāskrien prom no veikala, jo sāku smakt utt., bet tas pagāja pats no sevis (vai ar zāļu palīdzību).
Telefonā ir aplikācija Prana Breath, kas ir elpošanas vingrinājumi, nav tā konkrēti palīdzējis, bet pašai ir interesanti. Šis video iedvesmoja sākt meditēt.
https://www.youtube.com/watch?v=CO2behcu9Go&t=457s