Vai mēs piesaucam nelaimi?

Man liekas, ka ir cilvēki, kas mums piesauc nelaimi. Nedrīkst tā runāt, bet man ir radiniece, kura vienmēr, kad kaut ko pajautā vai izsaka repliku, vienmēr kaut kas notiek. Radu lokā esam izsprieduši, ka viņai ir kaut kāda ļaunā enerģija, patiešām... pārāk daudz sakritības bijušas :-/

Man tā ir regulāri, atliek pateikt, ka bērns vesels vai auto nav jāremontē...
Un ne vienmēr runāts tiek ar paziņām, arī ar vecākiem, bet viņi jau ļaunu nevēl. Domāju, ka zakon podlasti :-/

Man tāpat kā Apple_pie ar radiem. Arī tāpat to esmu novērojus jau labu laiku.
Itkā tajā brīdī tam nepievērs uzmanību, taču kaut kas izvēršas ne tā kā gribējās. (t)
Tāpēc pēc iespējas mazāk stāstu, ka labi iet un pati arī nelielos, ja viss ir labi.

Nekad tā nav bijis :) Man liekas , tās ir tukšas iedomas un vēlme attaisnot pašu radītās neveiksmes un problēmas .

elzaelza es zināju, ka būs kāda, kas to pateiks.

Elzaelza, piemēram, daži stāsti no manas radinieces. Kad viņa nepajautā, kā iet manam suncim, viss ir ok, kā pajautā - viņa tajā dienā vemj, pēdējo reizi ļoti smagi saslima. Vienreiz viņa manai tante, kas krāsoja logus uz kāpnēm, teica - tikai nenokrīti. Viņa aizgāja gar stūri, pēc pāris minūtēm tante nokrita pa kāpnēm. It kā sakritības, bet tajā pašā laikā pārāk daudz.
Un kāpēc uzreiz - pašu radītās problēmas un neveiksmes. Vai saslimšana automātiski ir pašu radītā problēma?

Apple_pie, ja negribas ticēt, ka tā ir vienkārši sagadīšanās, tad tie minētie piemēri tikpat labi var būt skaidrojami ar spēcīgu intuīciju nevis ļauno enerģiju..:-|
Es neskraidu apkārt visiem teikdama, cik man viss forši, bet tajā pašā laikā man nav problēmu godīgi atbildēt, ka labi iet, tur un tur ir labi...neticu tāda veida nelaimju piesaukšanām, drīzāk tas notiek tad, kad paši sevi noskaņo tā. Respektīvi, es vairāk sliecos domāt, ka tad, ja saku, ka ir labi, arī būs labi, bet tad, ja saku, ka ir slikti, jau ieprogrammēju galvā, ka ir slikti un labāk no tā nepaliek. :-D

Ar citiem cilvēkiem esmu retāk novērojusi to, bet es pati sev piesaucu klapatas. Atliek tikai padomāt, ka sen jau neesmu slimoju, kā tūlīt saslimšu, piemēram.

Ņam, ņam, nē, jo viņa ir diezgan ļaunatminīga, pat priecājas par citu nelaimēm, tāpēc arī tāds iespaids ir tieši par konkrēto cilvēku.

Bērnībā atceros,kad es draudzenei ākstoties pateicu, lai ar riteni brauc uzmanīgāk,jo tur aiz līkuma vel nokritīs un ziniet, tā arī notika, bet drīzāk tā bija sakritība. Taču draudzene ilgi nelava pēc tam neļāva man skaļi izteikt domas:-D

Bet kāpēc visas jūsu problēmas jāsasaista ar kādu konkrētu cilvēku ? :D Jūs pa dienu satiekat ļoti daudz cilvēku , kāpēc domājat , ka tieši apjautāšanās ir tas , kas rada problēmas , nevis , teiksim , jebkurš cits cilvēks vai arī kādi melnie kaķi ?

Es runāju tikai par to konkrēto cilvēku :D Par citiem gan tā neliekas, nekad neesmu par to iedomājusies, bet tieši par viņu gan...

gribētos ticēt, ka tās ir sakritības, bet no otras puses, viss, kas man notiek pēdējās dienās liekas, ka tomēr kkas nav... ka ir kaut kāds spēks, vai varbūt dienas vai stundas, kad vnk neiet!

Tā nav nelaimes piesaukšana, tas ir zemapziņas brīdinājums būt uzmanīgam. ;)
Mēs dzirdam tikai to, ko mums vajag (vai ko vēlamies) dzirdēt. :-P
Mamma vai tante nav vainīga, ja es viņas sacītajā dzirdu to, ko mana zemapziņa ir sapratusi, bet aprobežotais prāts nevēlas pieņemt. ;)
.
P.S. Uz jautājumu 'kā Tev klājas?' atbildu ar smaidu. :)

elzaelza es gan vairāk varu piekrist Apple_pie, jo man arī rados ir viens cilvēks, no kura reāli jūtama negatīvā enerģija. Es labu gribēdama, reizi gadā aizeju pie tā cilvēka, Ziemassvētkos. Izeju no turienes bāla un līdz vemšanai sliktu sajūtu. Ne jau tāpēc, ka es tā domāju, bet tāpēc, ka to saka visi radi, kas ar viņu saistīti. Viņa arī priecājas par citu nelaimēm un vēl tikai ļaunu. (s)

nu man ir bieži tādas sakritības, kad "nelaime"tiek piesaukta. Svaigākais variants man. Nav gan saistīts ar veselību vai cilvēkiem, bet tomēr - ar kolēģiem runājām, ka telefoni kalpo plus/mīnus 2 gadi un tad sāk beigties nost. Ar visiem iepriekšējiem tā arī bija, bet ar šo 2 gadi tūlīt ir, bet nekad neviena problēma nebija bijusi. Es pie devis padomāju - vai cik man tomēr foršs telefons, nekas negļuko vēljoprojām. un KĀ TAD :D uzreiz nākošā dienā varteikt sāka karties augšā, visādus trikus spēlēt utt. :D

Ir tāda lieta 'confirmation bias'. Tas arī viss. (t)

ir gadījies tāpat kā feijja, tieši nesen tāpat bija ar telefonu, tas ir vienkārši zakon podlasti, un man līdzīgi gadās bieži. pašai ir bijis bieži, ka nopriecājos pie sevis, ka sen neesmu slimojusi un pēc pāris dienām saslimstu.
**
bet es esmu bijusi arī otrā pusē, kad, uzturot sarunu, esmu uzjautājusi kolēģei, kā bērniem iet un nākamajā vai aiznākamajā dienā bērns saslima un nonāca slimnīcā. bet es tiešām neko ļaunu toreiz nepadomāju, un tiešām neko nenovēlēju, tā vienkārši sakrita un tad es arī sēdēju un domāju, vai viņa diez domā, ka es esmu ļauna un to viņas bērnam novēlēju. tagad izvairos uzdot līdzīgus jautājumus.

es dažreiz piesaucu laimi - pastāstu kādam, ka viss jau forši, bet derētu kaut vai viens, divi neatkarīgi projektiņi mēnesī, kas ienestu kādu naudiņu un aiziet, pēc nedēļas atnāk piedāvājumi par precīzi tādu summiņu :D vai arī tāā gribas paceļot, izceļojos ar kolēģi pa ceļotāju instagram bildēm un pēc mirkļa dzīve piespēlē izdevīgu braucienu un ceļabiedrus :)
nelaimi piesaukt nenākas.

Kaut ka nav piefiksets.
Nevienam nelielos, ka man iet labi.
Ja jauta, tad atbildu - ja , viss ok.
Telefoni ka likums 2 gadu laika sak plist, skiet tas nebija kaut kads razotaja joks? Viniem tak bizness neietu uz prieksu.
Konkretus piemerus un situacijas neminesu.
Un cilvekiem principa vienmer ir - skaties, ka tik nenotiek tas un tas.. un tad vienkarsi notiek, kaut gan pat tas nav domats nopietni. Vins izsaka, ko tadu kas varetu notikt, neesot pilnigi parliecinats.:-)