Vēstules

Sen, sen tadas sanemu un pati rakstiju. Tad ta bija norma. Vai tagad rakstitu? Es nezinu, tas atkarigs no taa ar kadu merki sutu.

Ar vīrieti ir attiecības vai tā būs atzīšanās mīlestībā? :-)

Šajās attiecībās saņēmusi neesmu, bet zinu, ka viņš vienkārši nav rakstītājs, es gan esmu rakstījusi, ļoti saviļots bija, glabā arī. Tā gan bija neilgi pēc iepazīšanās, tāpēc gluži nerakstīju par dziļo mīlestību līdz mūža galam, bet vairāk par iepazīšanos, sajūtām un tā, bija jauki, manuprāt. :-)

Atkarīgs no puiša un tā jums pierasts izrunāt lietas.
Attiecību pamatā ir komunikācija, ja paturēsi pie sevis to, kas krājas ar laiku tas tikai radīs plaisu attiecībās un attālinās jūs...
Vari arī sadalīt vēstuli pa daļām un pasniegt visu pa daļām, lai nebūtu tāds šoka efekts.
Bet iesaku arī apsvērt domu vai esi spējīga pieņemt otru kāds viņš ir.

Cartier, attiecībās. Sīkāk negribu komentēt, ja nu vienīgi privāti. ;) Protams, ka tur nav tikai atzīšanās mīlestībā uz 3 A4 lapām... Man patīk rakstīt un mazliet aizrāvos pie attiecīgā noskaņojuma. Varbūt vienkārši jāmēģina saīsināt, lai cilvēkam nav lielas acis.

Nu jā, uz 3 lapām nebija, bet, ja tu esi tāds cilvēks - kāpēc nē? Man jau liekas, ka mīļotais cilvēks acis neieplestu, ja nu vienīgi tās nav vienas nedēļas attiecības, kur jau bērnu plānošana ierakstīta vēstulē. :D

Zanjux
Nekādā gadījumā nesaīsini! Tas taču ir tik skaisti! Noteikti sūti, domāju, ka tas vīrieti ļoti aizkustinās. Pati neesmu rakstījusi uz papīra, bet mēs ar vīrieti bieži mēdzam viens otram uzrakstīt kaut ko jauku kamēr otrs ir aizņemts un strādā. Ir tik jauki pēc tam izlasīt, ko viņš man tur ir uzrakstījis. (l)

Domatajs147, interesants pēdējais ieteikums. Pēc kā izspriedi, ka man ir problēmas ar otra cilvēka pieņemšanu? Un vai viss vispār var būt pieņemams, pieñemot, ka attiecībās ir divi samērā dažādi cilvēki. Un tur vajadzētu mācēt rast kompromisus, manuprāt. Nevis ja es esmu vūka, tad Tu mani pieņem, jo es tāds vienkārši esmu. (Piemērs vispārināts un neattiecas uz konkrēto gadījumu).

Esmu sūtījusi, esmu saņēmusi. Noteikti nosūti, vai tad ir ko zaudēt vairs :)

Apple_pie, attiecības ir ilgākas. :) un nav tur miņas par bērniem, ne kāzām vai tamlīdzīgi. ;) bet baidos vai neesmu pārāk dziļi aizrakusi..vīrieši jau parasti visu vienkāršāk uztver..
.
Cartier, paldies par iedrošinājumu. ;)

Man patīk rakstīt un savā laikā bija viena aizraušanās tālumā, tad rakstījām viens otram un jā, arī ar īstām, papīra, nevis elektroniskajām vēstulēm.
Tagadējam draugam esmu rakstījusi un līmējusi agrāk līmlapiņas uz mikrenes ar visādām jaukām domām. Tāds variants viņam patika. Vismaz to viņš lasīja un kā reaģēja :-D Garās vstules domāju, ka viņam nepatiktu - to viņš, visticamāk, nesaprastu. Nav romantiķis.

Esmu rakstījusi, esmu saņēmu. Bet vairs nekad to nedarīšu.
Bijušais ir pilnībā sabradājis manī vismazāko cieņu pret mīlestības vēstulēm. Viņš man tādas bija pasācis cept ik pa laikam (arī vairāku lapu garumā), kurās lielākoties bija izklāsts par viņa jūtām un ņaudēšana par visu, kas nav kārtībā mūsu attiecībās. Rakstīja gan uz papīra, gan e-pastā garum garās penteres.
Bet, ja jūti ka vajag, tas raksti! ;-) Galvenais, lai tas nekļūst par attiecību risināšanas veidu.
Tagad, ja rakstītu mīlestības vēstuli, tad tai būtu cits formāts (pastkarte no kāda ceļojuma vai vnk. mīļa zīmīte).

Patīk. Esmu gan saņēmusi, gan pati rakstījusi.
Gan papīra formātā, gan elektroniskā veidā.
Tās vēstules vienmēr bijušas tādas uh. (l) Lasi un vienmēr asariņa nobirst. :-D
..
Es domāju, ka vīrietim tas patiks. :-)

Man pašai patiktu garāki teksti, bet kaut kā liekas, ka 3 lpp ar sirds izkratīšanu daudziem varētu nešķist pieņemami/saprotami, nav pierasts. Iespējams, padomātu, ka esi viena sarežģīta būtne ja tev ir sakrājies 3lpp garumā.

Esmu rakstījusi savam draugam dienā, kad no viņa braucu atpakaļ uz LV. Ierakstīju viņa blociņā un blociņu noslēpu gultā uz spilvena, pa virsu pārklājot segu. Viņš to atrada tikai ejot gulēt un bija ļoti saviļņots. (l)

Nekad neesmu jutusies ērti ko tādu lasot. Man šķiet, ka labāk runāt, tad vismaz var redzēt otra reakciju un tai pielāgoties.

3 lpp ar sirds kratīšanu - šāds raksturojums rada asociācijas, ka vēstule nav ar pozitīvu noskaņu. ja vien nav tā, ka neesat redzējušies mēnešiem, tad 3 lpp liekas ļoti daudz, arī tad, ja tā ir priecīgi pūkainā vēstule par to, cik foršs viņš tev liekas :) mēs esam arī sūtījuši mazas zīmītes, vēstulītes pie dāvaniņām utt.,bet tas bija attiecību sākumā, kad netikāmies tik bieži, kā gribējās. atceros, ka varējām stundām sarakstīties draugiem.lv un tās vēstules dažreiz bija tik garas, ka beidzās vieta simboliem :D pati tagad dažreiz brīnos, kā mums nelikās apnicīgi to visu drukāt un lasīt. :D

Neesmu nekad rakstījusi, nemāku izlikt tādas jūtas uz papīra.

Esmu rakstījusi un sañēmusi. Agrāk sañēmu arī dzejołus un dziesmas, pārsteigumus ar līmlapiñām utt. Tagad par to jāsmejas, bet tad tas likās tik saviłnojoši un jauki..bet nu man tad bija max 18 gadi un tas bija attiecību sākums, kad tikāmies tikai brīvdienās. Zinu, ka draugs vienu manu zīmīti vēl joprojām glabā makā. Tā gan nebija uz 3 A4 lpp.:-D tagad noteikti neko tādu nerakstītu, jo vairāk patīk komunicēt aci pret aci un jūtas izpaust ar darbiem. Ja autorei liekas, ka vajag sūtīt, lai sūta, bet, manuprāt, vēstule ir daudz par garu, ja tur ir tikai jūtu apliecinājumi.

man gan šķiet, ka atstāt zīmīti, ir jūtu izpaušana caur darbiem :) vismaz tas ir plusiņš, nevis mīnusiņš jūtu izpaušanas sarakstā :D
man tas šķiet skaisti. 3 A4 lapas saņemt gan nevēlētos, ja vien tur nav seksīga novele ar mums galvenajās lomās, tad droši vien tāds bla bla bla.
bijušais man rakstīja seksīgas noveles ar mums galvenajās lomās :) bija jautri.