Mans darba laiks ir 9-17, pusdienlaiks atmaksāts. Ja esmu visus darbus padarījusi, varu beigt darbu ātrāk, bet ja darba daudz, nekad ilgāk par savu darba laiku nepalieku. Es arī esmu cilvēks, mana dzīve nav darbs un man ir tiesības atpūsties. Ja ir kas steidzams, pēc darba mēdzu atbildēt uz e-pastiem, bet pie projektiem vairs nestrādāju. Brīvdienās absolūti ignorēju darbu, lai tas gaida pirmdienu. Priekšniekiem tas ir pilnīgi ok, un viņi ļoti labi saprot, ka ārpus darba laika ir savs privātais laiks.
Tev vairāk ir jāmāk par sevi pastāvēt. Es pašā sākumā arī uzņēmos ļoti daudz, strādāju vēl mājās pa vakariem un tml, labi, man par to maksāja papildus, bet es biju šausmīgi nogurusi. Uzņēmos tikai tāpēc, ka bija bail atteikt un, ka atlaidīs, bet ar laiku sapratu, ka arī viņiem ir jāpiekāpjas man, un, ka es arī varu uzstādīt savas prasības, jo man ir pietiekoši specifiskas zināšanas un, ja mani atlaistu, cilvēku vietā ilgi nevarētu atrast un līdz ar to, visi projekti stāvētu uz vietas.