Man nevajag cilvēku, kurš baidās. Jo darbs tomēr ar cilvēkiem
Ar to domāju, nevis bailes no cilvēkiem, bet no tā, ko Tu liksi tam cilvēkam prezentēt.
Domāju, ka kristīgs cilvēks diezvai spēs ar prieku un sajūsmu dalīt flajerīšus par
Erotu, tāpat kā es, piemēram atteiktos, ja man piedāvātu dalīt skrejlapiņas par politisku vai reliģisku organizāciju. Minu tos kā piemērus, jo reāli tam visam ir nozīme. Tev pašai vieglāk atrast labu kandidātu, ja viņa intereses sakrīt ar to, ko vajag prezentēt. Ja kosmētikas uzņēmuma skrejlapiņas dalīs meitene ar nekoptu ārieni vai bez skaista
meikapa, tad tur nekas labs nesanāks. Bet nu tas jau atkarīgs no tā, ko meklē - cilvēku, kas pastāvēs, vai cilvēku, kas pratīs darboties un pats būs kā laba reklāma.
Ceru, ka kāds jauks un smaidīgs cilvēks atradīsies, es arī labprāt, ja tas iekristu man izdevīgos laikos, bet darba devēja noslēpumainība šādos
nozīmīgos sīkumos ir pamats aizdomām. Tas tā, spriežu pēc savas pieredzes. :-D Veiksmi. (l)