Man arī bērni škita ka nav priekš manis. Vēl nesenajos 22-23. Gados. Tuliñ bùs 26 gadi un brīdī kad saproti, ka nesanāk ar 1,2,3,4,5,6,7,8,9,10,11, un 12 reizi tad sāc aizdomāties kā tas tā? Man pietika saprast pie trešās - ceturttās neveiksmes ka bërnu vajag un pie tā nav viegli tikt. Tagad vēl šitā sieviešu zaraza...
Nu neko - cīnīšos. Pateicu mammai, jo nespēju ko tādu slëpt, šī ar savām mulkibam sodien man izbesīja. Redz, man jāiet pie dziednieka, jo tas viñai esot palīdzējis, es tām mulkibam neticu, tapec iesu pie istiem arstiem.