Mēs katrs esam seksuāla personā, kāds vairāk, kāds mazāk tam pievērš uzmanību.
Bet kas nosaka to, kas ir normāli, un kas vairs nav normāli? Ko darīt un kur padomāt pirms darīt?
Seks pirms laulībām jau ir nomāla parādība un cilvēki to arī mierīgi apspriež, bet kā ar pornogrāfiju un masturbāciju? Visi to dara, bet neviens par to īsti negrib runāt. Cilvēki reāli cieš no tā gan esot vieni, gan esot attiecībās.
Es uzskatu, ka šī ir visstrakākā atkarība, no kuras tā vienkārši nevar tikt vaļā, kā no smēķēšanas, alkohola, azartspēlēm, jo tas ir visur, pornogrāfija ir visur- facebook, instagram, TV, žurnālos, reklāmās u.c.
Bet ko tad pornogrāfija dara tik sliktu?
TĀ NOTRULINA MŪSUS SEKSUALITĀTI. Mēs kļūstam ievērojami nejūtīgāki pret normālu sesksuālo kontaktu ar pretējo dzimumu. Seksuāla kontakta laikā, lai gūtu orgasmu nepieciešamas papildus fantāzijas, papildus stimulācijas. Lūk šis ir iemesls kamdēļ daudzās attiecībās pāriem nav veselīga seksuālā dzīvē, līdz ar to attiecības kā tādas.
TĀ SAMAITĀ MŪSU SEKSUALITĀTI.
Cilvēks, kas reiz labi jutās attiecībās ar pretējo dzmumu, vairs nejūtas apmierināts, ir nepieciešams jau vēl kāds cilvēks, kas iesaistītos seksuālajā kotaktā. Tu izjūti seksuālu pieķeršanos arī sava dzimuma pārstāvjiem un sāc domāt, ka esi biseksuāls. Šādi turpinot pēc laika tu sāc par sevi domāt kā par homoseksuālistu. Zieniet, es uzskatu, ka cilvēks nepiedzimst par biseksuālistu vai homoseksuālistu, tā ir vienkārši SAMAITĀTĪBAS PAKĀPE.
KĀ tu domā?
Ko tad darīt? Kā ar to cīnīties?
3
