Sveikas!
Tēma par otras puses apnikšanu/cilvēku kā tādu vienkārši par daudz.
Kopā esam 2 gadus ar asti. Abi strādājam, pa dienu esam darbos, vakaros mājās. Brīvdienas tiek pavadītas kopā, darba dienu vakari arī. Nav nekādi īpašie hobiji ar ko aizrauties. Ciemos arī ļoti neejam, pārsvarā pa mājām.
Strīdamies daudz, no sākuma tās vispār bija šausmas, bet tagad jau ir kaut cik nedaudz tā pieslīpēšanās ir notikusi, laigan strīdi nav izslēgti pavisam.
Šodienas sarunas iespaidā man sāka likties, ka esmu viņam apnikusi, jo aizgāja viss tik tālu, ka es nedrīkstu likt savas mantas uz viņa kumodes puses (em, wtf?) dzīvojam mēs vienā istabā kas ir viesistaba&guļamistaba kopā. Bērnu pagaidām nav.
Kādas ir alternatīvas, lai vairs nebūtu šādas sarunas? Un, lai būtu mazāk strīdu?
Atrast hobijus? Vai tiešām dzīvot atsevišķi un tikties nedēļas nogalēs?
Varbūt kādam ir kāda reāla pieredze un kā tas viss beidzās?
Paldies par viedokļiem.
1757
