laikam būšu viens no veiksmīgajiem piemēriem. bija arī mums kāds laiciņš katram savā valstī, bija grūti un dažreiz likās, ka jāmet pie malas, teikšu kā ir. bet mums bija kopīgs konkrēts mērķis, kā vārdā tas tika darīts, un tas bija tas, kas palīdzēja. mums vispār sanāca tikties pāris reizes gadā un tas bija citreiz pāris nedēļas, citreiz pāris mēneši. bijām stipri, palīdzēja videozvani skaipā, dāvaniņas utt. priecājos, ka mums izdevās, jo tas bija ļoti smags laiks gan finansiāli, gan morāli, gan citādi.
**attiecības, kur viens dzīvo vienā LV pilsētā un otrs citā par attāluma attiecībām neuzskatu, tas ir tomēr savādāk un iespējas tikties ir stipri biežāk.