Man izoperēja bez sedācijas. Sāpīga bija tikai anestēzijas šprice, pēc tam nekas nesāpēja, vienīgi bija spiediena sajūta apakšžoklī, kad zobu kustināja un vilka laukā. Pēc tam izrakstīja antibiotikas un pretsāpju tabletes, pirmā diena pagāja ar ledu pie vaiga. Ēst varēju tikai remdenu, mīkstu ēdienu. Labi, ka biju sagatavojusies un iepirkusi banānus pirmajām dienām... tad nu dzīvoju no tiem un kartupeļu putras. Cik atceros, ārsts neļāva lietot piena produktus, jo tad vairojoties baktērijas, jogurtiņi nenoderēja.
Pirmās nedēļas ikdiena nebija tik traka, vienīgi ar ēšanu bija problēmas, jo nevarēju plaši atvērt muti, ēdiens ķērās šuvēs. Arī apkārtējiem lūdzu nesmīdināt, jo gardi smieties bija sāpīgi. Naktīs gulēt varēju uz otra vaiga. Ā un smirdēja mute, tas arī viss, un man paveicāš, pietūkuma nebija.
Par zemo sāpju slieksni = man ir ļoti bail no jebkurām sāpēm, bet tā kā ir bijušas vairākas ļoti briesmīgas pieredzes ar zobārstiem un ķirurgiem, kas saka, ka neko nejutīšu, bet realitātē esmu kliegusi no sāpēm, ģībusi un spērusi, tad katru reizi bailēs trīcu un raudu. Ārsts diezgan ilgi mēģināja pierunāt atvērt muti, lai sāktu griezt, taču tik tiešām, neko nejutu!!! Pie šuvju izņemšanas arī paraudāju no bailēm, jo ir bijusi pieredze, kad bez atsāpināšanas griež ar skalpeli un rauj ārā ieaugušas šuves no mutes, taču par brīnumu arī neko nejutu!!
73
