Jā, jā pie visa krievi vainīgi hahahhahahahha!
Mūsu Dievzemītei nebija blakus ne Somijas, ne Polijas, kā Lietuvai. Līdz ar to LPSR ministrijas un budžeta veidošanas principi klusi un mierīgi kā Anatolija Gorbunova frizūra, pārkrāsojās sarkanbaltsarkanas, bet bijušie komunisti, čekisti, komjaunieši tagad ir cienījami uzņēmēji un politisko partiju līderi gan pašvaldību, gan valsts līmenī. Zināmā mērā var apgalvot, ka Latvijas PSR komunistiskā partija arī šobrīd ir dzīva Saeimā pārstāvēto partiju dzīlēs. Vēl ļaunāka – tie ir izaudzinājuši jaunu parazītu paaudzi, kura valsti uztver tikai un vienīgi kā personiskās iedzīvošanās avotu.
r vēl viena lieta, kura Igaunijā ir atrisināta – pilsonība, 1992. Igaunijā dzīvoja 32% nepilsoņu. Šodien tādu ir 6%. Igaunija atrada veidu, kā integrēt savus krievvalodīgos, Igaunija ir vienkopienas valsts,
s saprotu, ka katrs, kurš paceļ nacionālo jautājumu, dabū pa kaklu. Labā ziņa ir tā, ka es esmu dabūjis pa kalu tik daudz reižu, ka jūtos slikti, ja kādu brīdi neviens man nav uzklupis. De facto Latvija ir divkopienu valsts. Latviski un krieviski dzīvojošās kopienas ir viena no otras tālāk nekā kalnu slēpotāji no snovbordistiem. Tie varbūt guļ vienā gultā, bet katrai ir sava informatīvā telpa, kultūras paradumi un pat bizness. Joprojām liela daļa firmu ir izteikti latviskas vai krieviskas, kaut gan no biznesa viedokļa, nacionalitāšu dažādība kolektīvā ir konkurētspēju veicinošs faktors.
Es domāju, ka mēs, latvieši esam nodevuši savus foršos krieviņus. 1990. gada Janvāra barikādēs man bija tas gods būt par operatora Kristapa Liepiņa asist