vakardziesma, mēs nereti atsakāmies no savām vēlmēm vai interesēm otra dēļ, taču konflikts nenotiek, jo esam ļoti izteikti empāti, ja kāds vēlas vai nevēlas, kaut ko darīt, tad otrs bez īpašas paskaidrošanas saprot kāpēc tā vai šitā. Parasti tā, kas ceļ kādas pretenzijas, esmu es, man ir straujāks raksturs, un es pat neļauju konfliktam izaugt. Nav jau pagaidām ko konfliktēt, esam diezgan svaigi, kopā nedzīvojam. Tā ka par dvēseļu radniecības praktisko pusi ilgtermiņā spriest nemāku. Varu vien teikt, ka arī ar labāko draudzeni esam dzīvojušas kopā, tur kašķu nav bijis, jo vēlamā lietu kārtība ir visnotaļ līdzīga.
Nezinu, kā ir, kad sastopas divi ugunīgi un temperamentīgi cilvēki, abi izteikti līderi, tur gan varētu būt traki :D