kosmetoloģija nav tikai vizāžists, tas aptver sevī daudz, daudz vairāk. kuri grib, tie darbu atrod kā vizāžisti, JA ir tiešām prasmes tajā. skatoties uz sevi es zinu, ka darbs man būs vienmēr, ja es to gribēšu, esmu ieguvusi zināšanas dzīvei, ko man neviens nespēs atņemt un es sev naudu atradīšu, kaut tunelī pa piečuku matus kādam griezt. (es neesmu kosmetologs gan)
.
augstskolās man darīt nav ko, īpaši pēc tā, ko iemācījos. neticu arī, ka LV izaugs līdz tādam līmenim, lai es gribētu tur savu naudu atstāt. jāsaka gan, ka es pat par brīvu neietu mācīties mūsu augstskolās.
.
bet nonācu es principā tādā vietā, par kuru izspēlēju lomu spēles bērnībā - sēžu ofisā un daru ofisa lietas.
.
ar to visu es gribēju pateikt, ka dzīve aizvedīs tur, kur vajag :D 12. klase ir tāds fufelis vien, pēcāk arī nav ko savādāk, ja godīgi. iedomājies vidusskolu tikai ar nopietnāku mācību vielu un prātīgāku skolas režīmu (puslīdz). un ja vien tu neizmācies ko ļoti specifisku, kas šeit trūkst, nedomā, ka kāds tev darbu pakaļ metīs. pēc augstskolas, lūk, TAD ir jāsāk stresot par to, ko darīt tālāk ar dzīvi, kad neviens neatbild uz taviem CV. augstskola, brīvdienas, programmas... tas viss var izmainīties mēneša, pusgada, gada laikā un lai cik ļoti tu necenstos plānot, tāpat dzīvē viss pats saliekas pa plauktiņiem un grandiozās ilūzijas un bailes par to, kas būs pēc vidusskolas ātri vien sabruks. atskatīsies uz šo laiku kādreiz un jautāsi sev - par ko gan es satraucos. ja jau mācīties gribi un KAUT KO darīt arī, tad par alkoholiķi, narkomāni un liekēdi gan jau nepaliksi - viss kārtībā, nav ko stresot :D