Vai nožēlojat dārgus pirkumus?

Dažreiz veselais saprāts man čīkst, ka nav prātīgi tērēties, bet vienmēr nodomāju, ka lutināt sevi ir labi. Vienalga to naudu ne uz ko sakarīgāku neizturēšu. Galu galā dārgs pirkums ir mazs dzīves prieciņš.

Nu nekad nepirktu par 48 eiro :D
Man bija žēl jau kad pirku pa 11 :D
Bet par jautājumu- jā, mēdzu ko nopirkt padārgāku un pēc tam baigi nožēloju, jo vairs negribas, u.t.t, bet tas ir reti, esmu kļuvusi apzinīgāka :D

Domāju, ka tev nav, ko nožēlot, ja produkts patīk :) Es uzskatu, ka nopirkt vienu labu un dārgu produktu ir izdevīgāk nekā vairākus lētučus, ar kuriem nekad tā arī neesi līdz galam apmierināta. Pašas labsajūta taču ir svarīgāka par X eiro? :)
Starp citu, kas par bronzeri? :-P

Pagājušajos Ziemassvētkos abas ar draudzeni nopirkām sev Guess somas par summu, kas bija vairāk kā puse no mūsu algas. Atlikušo mēneša daļu sēdējām uz roltoniem. :D Mazliet nožēlojām mūsu pirkumu, jo tajā trakajā mirkļa iespaidā nopirkām vienādas somas. :D
Draudzenes somu nozaga, un es savu negribu ņemt līdzi, lai draudzenei nav lieki pārdzīvojumi un nepatīkamas atmiņas. Kad zinu, ka tajā dienā netiksimies, tad gan somu ņemu, jo man tā ir mīļa. Un ne velti,- tik dārga taču bija. :D
Vēl es iegādājos Estee Lauder kontūru paleti, arī bija dārga, bet toreiz man viņu tik ļoti vajadzēja, ka līdz šim laikam esmu varbūt reizes 3 uzklājusi. :D

Vitucis, atceroties tavu iepriekšējo diskusiju, izrādās ka dažreiz no ķēdes noraujas ne tikai tavs puisis, bet arī tu.:-P

Nebūtu sajūsmā, ja produkts izrādītos slikts, bet, tādā gadījumā, noškobītos arī, ja būtu samaksājusi vienu eiro. Bet citādi - kāda jēga dikti nožēlot (te gan jāpiemin, ka nemēdzu škieties ar naudu, piem., regulāri spontāni pirkumi man nav raksturīgi, kas radītu problēmas apmaksāt svarīgos rēkinus)? Labāk izbaudi produktu, kā vienā reklāmā teica - esmu tā vērta :-P Turklāt - nepamēgināsi, neuzzināsi.

par 48 eiro nepārdzīvotu, bet pirkumus par lielākām summām labi apdomāju.
ja izdomāju, ka idejiski summa ir pārāk liela, bet tomēr man būs prieks un neko daudz priecīgāku ar to naudu tā pat nevarētu izdarīt, tad uz priekšu :)

Man šķiet, tie ir nevis sirdsapziņas pārmetumi, bet "nabadzīga domāšana", pārlieku liela pieticība :) ja reiz iegāji Douglasā un nopirki pa 48eur, tad jau ir gan iespējas, gan vēlme, tad kāpēc, lai to nedarītu? :) Es nekad sevi nezāģēju par pirkumiem, ja es viņus iegādājos, tātad varu atļauties, ne tā? Un ja tas sagādā prieku, tad kur ir problēma? :)

xanax, tur tā lieta, agrāk biju par sevi labākās domās :-P Es esmu tāda, kas nešķiežas ar naudu, man katrs pirkums ir pārdomāts un pamatots un sarēķināts un iekļauts budžetā. Man nav tādu spontāno pirkumu vispār. Un tāpēc vēl jo vairāk ir sāpīgi, ka ņēmu un norāvos no ķedes.

Elizabete, šāds te

Vituci, un kādi ir pirmie iespaidi? Bildē izskatās skaisti...

Nop, zinu, kas ir tās preču kategorijas uz kurām neesmu gatava ekonomēt un attiecīgi rīkojos. Šoziem nopirku ievērojami dārgu mēteli, iespējams, dārgākais kas man skapī jebkad bijis. Bet es ne mirkli nenožēloju. Tikai žēl, ka pavasaris drīz un būs uz laiku jāškiras :D
Par bronzeri būtu žēl 48 eur. Par tonālo - nebūtu. Atkarīgs no preces nozīmīguma.

Ja tā ņem, tad, jā, makā nauda bija un varēju atļauties, bet tā iekšējā balss, kas saka "varēji taču prātīgāk iztērēt tos 50 eiro, ieguldīt kaut kur labāk, nevis notriekt kosmētikā bla bla". Līdz ar to tā sirdsapziņa neļauj priecāties un izbaudīt produktu

Man šķiet, tie ir nevis sirdsapziņas pārmetumi, bet "nabadzīga domāšana", pārlieku liela pieticība

Uzskatu, ka nabagu domāšana drīzāk ir naudas izšķērdēšana lietās, kas nav nepieciešamas, tikai tāpēc, ka pēkšņi ir uzradusies nauda un drīz tās var nebūt. Tas ir tas pats, kas ar cilvēkiem, kuri izcietuši badu - viņi veido nevajadzīgus pārtikas uzkrājumus dienai, kad bads atkal var "klauvēt pie durvīm"
Pati cenšos pirkt lietas, kuras uzskatu par cenai atbilstošām. Bieži vien ir vērtīgāk nopirkt kaut ko dārgāku, bet kvalitatīvāku. Ja uzskati, ka produkts ir tiešām kvalitatīvs un kvalitatīvāks par līdzīgiem produktiem, kas ir lētāki, tad tev nav par ko justies slikti.

Es atkal tonālos nelietoju, tikai korektoru un viegli pūderīti, attiecīgi patīk, ka vaigu kauli ir ar bronzeri un smuki mirdz

Izmantoju sādu stratēģiju:
1) vai man vajag? - ja jā, pērku to, ko vajag. Vērtēju cenas atbilstību kvalitātei un vai vajadzīgo kvalitāti var dabūt par zemāku cenu. Ja nevar, maksāju.
2) Ja nevajag, jautāju sev, vai vēlos? Gadījumā, ja jā, tad plānoju, cik vēlos izšķērdēt. Te ieslēdzas skopums, izņemot, ja secinu, ka VAJAG.

Es esmu bisku sevi shaustiijusi pec darga pirkuma, bet nakamaja diena jau tas ir aizmirsts :D
Un jaa, laikam ta ir ta "nabagu domashana".

Uhh.. tagad esmu iemācījusies savaldīties, bet agrāk bija ārprāts. Lielākoties uz apaviem un somām, bet man vēl baigi patika pirkt tehniku dažādu - fotokameras, virtuves tehniku visdažādāko, kaut kādas fancy tējkannas un viss kas tāds. Pamazām nožēloju savu patiku iegādāties dvd, nevis nokačāt filmas bez maksas :-D

Protams, nožēloju, ja pirkums neattaisno cerības. Bet, ja pirkums kvalitatīvs, turklāt pietiek ilgam laikam - nē, tikai priecājos.
Dažreiz sanāk, ka produkts, kurš atbilst prasībām, ir daudz dārgāks nekā plānots...

Nekad nav bijis tā, ka jākož pirkstos no tā, cik ļoti nožēloju pirkumu. Es nepērku dārgākas lietas kā spēju "celt". Ja pērku jaunu kosmētikas produktu, kuru iepriekš neesmu mēģinājusi, a priori saprotu, ka var nepatikt, un pat tad, ja tas produkts ir 50+ eiro vērts, saprotu, ka tas ir izmēģinājuma pirkums.
Bet es laikam nebūtu izvēlējusies pirms gada uz nomaksu paņemto Mac Book Air. Esmu finansists + absolūta Windows fane, kolēģi pierunāja pamēģināt Mac Book. Nea. Nepatīk. Vienīgais pluss, ko redzu šim datoram, ir dizains. Viss pārējais - sliktāks nekā lētākajam Acer, kāds man jebkad ir bijis. Man kā cilvēkam absolūti neracionāls un bezjēdzīgs četrciparīgs pirkums, jo šo datoru ieslēdzu labi ja 1x nedēļā.