uztraukumi

Nevajag tev nekādus medikamentus. Iedzer tēju, izņem sevi no situācijas un pastudē sevi - kas tev tik ļoti liek satraukties. Ja nemāki ar to tikt galā - tiec vaļā no situācijām pašām. Es arī esmu ķērusies medikamentiem klāt savos laikos, nu nekas labs tas nav. Vajag ar savu galvu strādāt, nevis aizmālēt problēmas ar brīnumzālītēm.

Ai nu iemācies izvairīties no tādām situācijām, vai sadzīvo kā ir vai arī vnk iemācies visu "tvert vieglāk". Medikamenti veselam cilvēkam nebūtu vēlami.

Tas nav tādā līmenī, ka varētu līdzēt tēja. Situācijas ir pēkšņas un neprognozējamas, neko daudz sagatavoties konkrētai situācijai nav iespējams. Lai izvairītos, jāmaina esošais darbs, bet nav garantijas, ka nākamajā nebūs tāpat.

Tu, protams, neapvainojies, bet nu tas jau sāk palikt absurdi.. te katru dienu kāds jau sev diagnozes kafijas biezumos zīlē. Tad vienai pašizdomāta VD, tad kādai vēl kas. Ka tik pēc zālēm skriet :-D

Forums tam ir domāts, lai parunātos. Ja kaitina, ka kāds prasa padomu par veselības lietām, šo sadaļu nav obligāti lasīt.

Nikola.
Kas tas par darbu ar tādām negaidītām mežonīga stresa situācijām? Man pat prātā nekas tāds nenāk, ja nu vienīgi specvienības karavīrs misijā. Maybe jāmaina darbs? :)

Nikola, nav tādas zāles, kuras tev palīdzēs savu iekšējo pasauli savest pie kārtības. Raksti dienasgrāmatu, seko līdzi tam, kas ir tavu lēkmju trigeri. Es arī agrāk cīnījos ar panikas lēkmēm un tādām nesliktām. Reizēm pat atslēdzos, jo nu tā elpoju, ka galva sametās greizi un neko līdzēt vairs nevarēju. Tad, kad sapratu, ka zāles "ārstē" vienu, bet izraisa ko citu, tad arī sagribējās ar to tikt galā normālā veidā. Gadi 4 jau būs kopš pēdējās šādas lēkmes. Viss pašas spēkiem! ;-) Saņemies un beidz meklēt vainas tur, kur tās nav.

Nikola, ir medikaments, kuru mēdz dot trauksmes situācijās.. (un kurš arīdzan nav atkarību izraisošs). Tomēr bez ārsta konsultācijas neiztikt jebkurā gadījumā, jo to dod uz recepti :)
Ja ģimenes ārsts Tevi nesadzird, iesaku doties pie psihiatra.
Protams, bez brīnumzālēm ir iespējamas sarunu terapijas, elpošanas vingrinājumi utt. :)

ir medikaments, kuru mēdz dot trauksmes situācijās.. (un kurš arīdzan nav atkarību izraisošs). Tomēr bez ārsta konsultācijas neiztikt jebkurā gadījumā,

Aptuveni ko tādu meklēju. Bet, kā jau teicu, ārsts neuztver nopietni, viss ir tējiņu, nervostrongu līmenī.

Man darbā zāļu skapītī stāvēja duļķītis:-D, smaidīgs bez gala,bet cik dzirdēju no pacientiem kam to deva ,iestājās tāds miers iekšā:-).

smaidīgs

:-DAtvainojos ,bet smirdīgs:-D

Tas jau nav nekas slikts, ja ārsts sākumā iesaka Nervostrongus un tējiņas :) Ja nepalīdz.. tad var vērsties atkārtoti ar problēmu - man tas nepalīdz! :) Protams, man grūti te spriest par Tevi un Tavu ārstu. Reizēm cilvēki domās noraksta ārsta spēju palīdzēt, tāpēc izvairās no atkārtota apmeklējuma.

Man šādam iemeslam somiņā stāv baldrijāņi- 5 tabletes un kkā sanāk ņemt visu vieglāk... bet ir jāsaprot par ko runājam- man ir brīži, kad vnk vajag visu uzreiz visiem, un nav tā, ka kko var neizdarīt un ir brīži, kad liekas vai nu es izdzeru 0,5 viskija tūlīt, lai būtu tāds- pofig, vai kādu nošauju... :-D

Pieņemu, ka laikā, kad situācija nav aktuāla, es ārstam īsti neprotu izstāstīt savas sajūtas. Tāpēc piedāvā tējiņas. Tie, kas mani redzējuši šajā uztraukumā, piedāvā ātros saukt, bet saku, ka nevajag, jo pēc tam par mani smiesies, ka nevaru tikt galā ar stresu utt.
Baldriāni nelīdz. Alkoholu dienas laikā nevaru atļauties. Kas ir ''duļķītis''?

Nu es jau arī nevaru- tāpēc, kad saprotu ka ir pilnīgas auzas vismaz iedzeru baldrijāņus.
Lai gan vienreiz bija, kad es priekšniecei pateicu, ka ir too much, ka nav ko ieelpot, uzlikām visam po- un aizgājām pēc vīna glāzes..
Vēl man palīdz iziet ārā ielpot/ ja smēķē uzpīpēt

Nu redzi - tu sadzirdi tieši to, ko vēlies sadzirdēt. Un tās ir - zālītes! Es varu iztēloties kā Tev tas notiek... sākumā sirds sāk sisties, plaukstas svīst, elpot sāk palikt grūti un tā, ka tu nespēj to kontrolēt un sajūtas, ka smadzenes atslēdzas uz kādu brīdi. Man arī vienreiz ātros izsauca. Teicu cilvēkiem - nevajag! Pati nomierināšos! Atbrauca ātrie, es jau nomierinājusies pati un tad nu bolīja acis. Vēlākā vecumā jau brīdināju cilvēkus ar kuriem biežāk esmu kopā - ja nu gadījumā man "met ciet", liekat man mieru, es pati tikšu galā. Bet nu to ir jāgrib! Un es tev no absolūti personīgās pieredzes saku - tās zāles ir kaut kāds mūsdienu "risinājums". Bet lai tiktu no tām lēkmēm vaļā, paklausi mani.. raksti dienasgrāmatu katru reizi, kad jūti, ka nāk virsū. Pieraksti kas radījis satraukumu, kādi apstākļi, kādas situācijas. Apraksti savas izjūtas...Es pēc laika iemācījos nomierināties pirms vēl viss ir sācies, pie pirmajām pazīmēm jau. Un man arī ieteica un to un šito padzert - un ko tas dod? Es gadiem paļāvos uz zālītēm, bet nekur tās lēkmes nepazuda, kamēr es neizcīnījos ar cēloņiem, nevis barojos ar medikamentiem, lai cīnītos ar sekām. ;-) Izvēle lai paliek tavā ziņā. Bet ja reiz pacēli tēmu un tevi tas uztrauc, nevis tu gribi, lai tev sveši cilvēki paklapē pa plecu un iesaka uz medikamentiem sēdēt, tad absolūti ekstremāliem gadījumiem vari 1 tableti turēt somiņā, bet visādi citādi - tikai tu pati vari savest šo lietu pie kārtības. :-)

Ak, šie laimīgie cilvēki, kam palīdz baldriāni vai vīna glāze. :-) Atceros, ka pagājušajā vasarā šādā stresa situācijā nopirku mazo degvīna pudelīti, kur 200g iekšā, izdzēru momentā kā ūdeni, jēga arī bija tieši tāda kā no ūdens. :-D

Tu tikai nepārproti mani. Es tev to labu vēlēdama teicu :-) Man ir jau vairāku gadu atskats uz dzīvi "pēc lēkmēm", kuras ik pa laikam piedzīvoju 10 gadu garumā, pāris no tiem gadiem ar regulārām un biežām lēkmēm. Lai arī citi pažēlo arī labu gribēdami, tomēr tas noved pie self pity un nekam neder. Jebkurā gadījumā - novēlu Tev ar šo veiksmīgi tikt galā :-) Galvenais, nenokar degunu! Tas viss ir kontrolējams. Galvenais pamodini sevī to dzinuli gūt virsroku pār to murgu! (l)

raksti dienasgrāmatu katru reizi, kad jūti, ka nāk virsū. Pieraksti kas radījis satraukumu, kādi apstākļi, kādas situācijas.

Situācijas ir pēkšņas, dažreiz stundu jautājums, kur nav laika rakstīt dienasgrāmatā, analizēt utt.
Nedaudz uztrauc, ka man šajā situācijā nekas nelīdz. Ir bijis, ka kāds apžēlojas un iedod recepšu tabletīti, sakot, ka šī baigi labi noņem uztraukumu, mana reakcija uz to ir nulle! Pilnīga nulle!

Ir zāles, bet tās ir tikai uz recepti,jo skaitās kā narkotiskās. Dormicum,bet nu iedzerot tādu vienu tabletīti , ne tikai miers būs,bet varēsi arī skaitīt zvaigznes un ķert tās:-D,takā šis labāk lai izpaliek, vājākas man liekas bija alprazolam un varēja bez receptes dabūt, ja nemaldos.:-)