Īsti uzticos tikai sev. Stāstu attiecīgo jomu speciālistiem, kas ir kompetenti tajās problēmās, tad labākajai draudzenei, reizēm arī lieliskajai kursa biedrenei - ar šiem cilvēkiem runājot reizēm var rast izejas risinājumus. Ar vecākiem nemēdzu vairs apspriezt - neieklausīšanās vai orientācija tikai uz viņu pašu ego, ņemot vērā, ka viens no viņiem ir alkoholiķis, otrs - karjerists. Nemīlu stāstīt problēmas arī plašākam draugu lokam, jo ir tā pati vienaldzība un reizēm pat kritika - kāpēc tu man to stāsti? Tā kā patīk anonimitāte - reizēm forumi, arī cosmo. :)