Tajās attiecībās kas ilga 6 gadus laimes izjūta bija periodiski. Par spīti tam, kopdzīve atviegloja manu ikdienu un bija plecs aiz kura slēpties. Vīrietis bija ar ļoti augstu intelektu, mācēja parisināt pat manus profesionālos jautājumus, kaut nespecializējās manā nozarē :D Tas bija reāli kruti, ļoti vīrišķīgs :) Bet emocionālā attīstība bija zemāka par zāli, kas izvērtās par drāmām attiecībās, pēdējo 1,5g. laimīga biju reti.
Šajās attiecībās vīrietis nav stipri spēcīgāks par mani intelektuālajā vai praktiskā ziņā(varbūt tāpēc, ka gadu starpība mazāka kā ar EX), bet diezgan emocionāli attīstīts. Liekas, ka tas man ir svarīgāk, attiecīgi esmu laimīgāka. Dzīvosim, redzēsim, esam kopā tikai 8 mēnešus un tik īsā laika posmā jau visi parasti ir laimīgi :D
Rutīna gan īsti nav mocījusi ne vienās, ne otrās attiecībās, ne ilgstoši.