Man bija ļoti līdzīgi, bet temperatūra gan parasti bija ap 37,2 un slimības klāt nelipa. Vienkārši slikta pašsajūta un nogurums. Noguruma problēmas cēlonis toreiz izrādījās D vitamīna trūkums, visam pārējam - stress. Arī esmu ļoti emocionāla un stresaina, tajā brīdī visam klāt vēl bija ļoti saspringts semestris skolā. Pat esot pie ģimenes ārstes raudiens uznāca. :-D
Daktere sūtīja uz visādām pārbaudēm, asins analīzēm, biju pat uz EKG. Viss bija kārtībā, ko nojautu jau tad, kad sāku iet uz visām pārbaudēm. Tad nu daktere ieteica vienmēr ar kādu izrunāt VISU kas uz sirds, neturēt neko sevī, un piestrādāt pie savām domām un visa, kas notiek galvā. Nu jau būs pagājis gads, viena lieta, kas palīdzēja, noteikti bija vasara, kad varēju atpūsties, daudz laika pavadīt ārā. Centos vairāk izstāstīt kādam visu, kas bija uz sirds. Tā pamazām tiku ar to galā, par laimi, pati ar saviem spēkiem. Jo ģimenes ārste teica, ka ja tas nemainās, tad jāmeklē nopietnāka palīdzība, jo ar laiku tās emocijas var sākt ietekmēt tik ļoti, kas tas tiešām noved pie reālām veselības problēmām.
Vai tevi apmierina viss tavā dzīvē? Ikdienā ir kāds hobijs, kur no visa atslēgties un izlādēties?